man ir stunda laika, lai sataisītos, lai paņemtu, ko vajag.
bet es turpinu sēdēt pie datora, rakstu šo ierakstu un uzņemu emocijas no mūzikas. un esmu paspējusi sagandēt garastāvokli veselas divas reizes. tagad ar to visu sasodīto padarīšanu no daža laba čīkstēšanas un no rīta - analīzes ne velna nav uzlabojušās, bet gan pasliktinājušās. ideāli, ne? man priekšā tādēļ Rīga, Torņakalna slimnīcas jaukā daktertante. šis gan ir ideālāk.
patiesībā -esmu pat dusmīga, ka netiku uz Valmieru savas veselības dēļ. es gribēju pat. atkal.
un kas bija? - nekas. izčibēja cerība. laigan, kāda cerība, ja pusotru nedēļu neesmu redzējusi skolu un kori.
bučas, vācu sevi, pazūdu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru