...un mani patiešām sāk patikt drasēt apkārt pa virtuvi dvielī un kratīt galvu mūzikas ritmā, kamēr gaidu ūdeni, kas paredzēts tējai. jā, pierādās tas, ka pasaule ir pilna ar tādiem zaļiem meža dīvainīšiem, kā es. nu, protams,ir jau arī sarkanā un dzeltenā krāsā.
mana zemapziņa spēlē nejaukus jokus naktī. un viņai patīk tas, ka atlikušo dienas daļu, kad esmu nomodā, domāju par sapņoto. viņai patīk tas, ka man jādzīvo pārmetumos un šaubās.
nomācoši.
nomācoša dienas daļa.
un vēl tagad tas Mēness.. tā jau nepatīk, bet vēl visā internetā foto.... nu, c'mon.
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
AtbildētDzēst