es peldēju...
peldēju? - nepeldēju. kārtoju, tīrīju, mazgāju un gludināju. nu, patiesību sakot, peldēt nemaz nemāku. kulstos te vien uz zemes.
nu ja, satīrīju māju, bet brālis pat tik daudz, ka tēju neatnesa. vai tad man žēl? vergot kā verdzenei bez atalgojuma. par paldies nerunāsim. māja ir satīrīta, pašai prieks. sasodītie slinkie sušķi, paši nekad neko nedarīs. sēdēs un skatīsies televizoru. vēl pārmetīs, ka es esmu dusmīga.
un esmu arī.
mūžīgi dari visu citu labā. un beigās jēgas nav, jo ir pārmetumi. neesmu tāda, neesmu šitāda.
esmu es. bet to dažu acīs neesmu.es, redz, esmu kaut kas. nekas.
tu "dancing on my own", bet man skan "dancing in the moonlight"
AtbildētDzēstlai nu kā.. man tāda sajūta arī dažreiz uzmetas, laikam tajā 16-17 gadu vecumā bija bieži;/
hih, interesanti.
AtbildētDzēst17 gadu vecums ir briesmīgs. noteikti, ka pēc pāris gadiem par šo smiešos, bet pagaidām - dzīvoju tā,kā dzīvoju. vismaz d z ī v o j u.