stop!

man tomēr pietiek. jāsāk atzīt - spēka man nav, neko negribu. gribu jūniju, kad varētu doties uz Vaivaru pludmali un doties pastaigā gar jūras malu. bradāties ūdenī un priecāties, ka dzīve ir. vienkārši ir.

bet tā vietā baudu to,ka laika nav un viss jāsteidz. skolas darbi. kad es paspēšu visu, nezinu, bet līdz pirmdienai jāpaspēj. jāmācās pa naktīm, lai darbi būtu uzrakstīti līdz pirmdienai.

tad atliks tikai ārsts, skate, koncertlekcija.

tad būs miers.

about for

"L A I M I    N E V A R   P A T U R Ē T   T I K A I   S E V ."

( Z.Mauriņa )                

jāsāk jau ar tās atrašanu. pēc tam varam parunāt - vai laime paliek pie tevis...vai tomēr aizčāpo pie kaimiņiem pasēdēt. un nenākt atpakaļ, jo tēja tur, redz, garšīgāka.

un mēs visi tomēr esam vertikāli susliki, kurus iespaido lidmašīnas virs mūsu galvām un krītošas zvaigznes.

'cause i'm on my own

vai jūs kādreiz esi sakašķējies ar savu mammu tikai par to, ka TEV ir bijusi taisnība? noteikti, ka esi. es paspēju. jau naktī un no rīta, pilsētā. un vainīga esmu par to, ka man arī gadās taisnība. za to, pie friziera pierakstīja mani. pēc trim nedēļām,kuru laikā cītīgi strādāju mājās, kad skaitījās gultas režīms.

nosmējos pati, ka aprīlis tāds saplānots. pirmās divas nedēļas gan. nu, nākamā arī - pēc stundām - konsultācijas un ieskaišu rakstīšanas. a ko? - dzīve tāda interesanta.

pietam, pavasara gaišais laiks iestāsies. īstais laiks vakara pastaigai. šoreiz varu teikt nelielu "paldies" tam, ka tomēr dzīvoju pieklājīgā attāluma no skolas, lai dotos pastaigā mājup. un pavasarī šāda nodarbe ir debešķīga.

nervu sistēma ir interesanta. murgoju jeb sapņoju jocīgus sapņus, kuru nozīmi nesaprotu. 

savu iekšējo pasauli nekārtoju. nesaprotu pati - ko mest ārā, ko atstāt. kaut kas tiek izmests ārā, kaut kas nē.

būtu tīri interesanti visu lieko no savas dzīves izmest kā atkritumu maisu.

un būtu arī interesanti, ja tik ļoti nenāktu miegs.

un ieraksts tapa manis pašas dēļ - lai pierādītu, ka es esmu. gadās aizmirst. pāris cilvēku dēļ.

...kuri savas pakaļas uzskata par simtreiz svarīgākām, ka kādreiz laicīgi mani pabrīdināt vai kaut ko paziņot laicīgāk, ibio.

un vai dzīve izdodas visiem?

"Vairāk laika velti savām nodarbēm, vientulībai un pārdomām par dzīvi. Tas jūtami uzlabos garastāvokli."

 mana vientulība tik tiešām uzlabo garastāvokli. kurš vēl sēž un raud, klausoties dziesmas, kurš vēl bezjēgā var sākt raudāt? un tad tas, galu galā, tiek dēvēts par labu garastāvokli? 

ticējusi horoskopiem neesmu, jo tāpat - tas horoskops tiek piedēvēts katram atbilstoši. vai neatbilstoši. īpaši neatbilstoši man.

šī nedēļa ir nejauka.

turpinu dzīvoties skumjās un pinkšķēt pie dziesmām, kurām ir atmiņas un patiešām spēcīgs zemteksts. 

apkārtēja pasaule ir vienaldzīga, tik ļoti, ka pat negāju durvis atvērt elektriķiem. nu un, ka zvanīja pat uz telefonu? vajadzēs, atbrauks vēl. neiešu tādu godu viņiem dot - atvērt durvis, kad esmu viena mājās un pidžamā.

man ir vienaldzība pret apkārtējo. šobrīd, man patiešām ir vienalga.

dusmu nav. nav jau arī uz ko dusmoties. tomēr - ja man būtu iespēja, pāris cilvēki tiktu saskrāpēti. bet iespējas nav. atkal.

žēl.

jauku vakaru tiem, kuriem ir jauks vakars!

(bez sarkasma; nopietni, jauku jums vakaru!)

hello. i'm away of my own mind. thank you.

"P A S A K A S , L A I C I K T Ā S S K A I S T A S , I R T O M Ē R M E L I ."

( J.Jaunsudrabiņš)

un tā jau arī ir. arī viss skaistais, var gadīties tikai kārtējie meli. skaistie meli.

ak, meli, ak, skaistie meli...

twenty years - to go for all

uz galda stāv kūpoša tēja. citronu. bet manā prātā nav miera, kaut ārēji izskatās, ka būtu, jo esmu nogurusi un ārēji mierīga. pat balss ir mierīga. atkal sākas viss no sākuma - murgi mani biedē, ka nesaprotu - īstenība vai nē. mūziku klausīties jēdzīgi nespēju. rakstīt... arī rakstīt nespēju.

turpinu justies kā nekas.

i'm in the moonlight. so do you

manī šobrīd ir tas nogurums, kurš ir nedaudz aizkavējies. nedaudz - tās ir divas nedēļas.

sapņi ar mani spēlē jokus. jokus, kuros smieklus nesadzirdu un nesaredzu. sapnī mani mīl, par mani rūpējas, neesmu vienaldzīga. un tad es pamostos. un nav tās sajūtas. ir tukšuma sajūta, ir sajūta, ka visa šī pasaule ir nekam nederīga. un tomēr šajā pasaulē atrodos arī es. tātad, arī es sajūtos kā nekam nederīga, ja sapnī dzīvoju savu dzīvi. smieklīgi, patiesībā. pirms dieviem gadiem man nešķita, ka pasaule ir tāda, kāda tā ir. ka viss tomēr ir savādāk. ka pastāv cerības, kas nezūd, jo tās piepildās. kaut kāds klikšķis un saproti - dzīvē reti piepildās cerības, jo cerības izjauc kāds cits, kurš pat nav pelnījis to, uz ko es esmu tiekusies. jā, es esmu tiekusies uz visu, kas man bija, savā ziņā, dots. centusies tikt pretī tam. bet beigās jau tāpat zaudēju es. un stiprāka nepalieku. mācību saņemu gan. muļķīte biju, muļķīte esmu. šobrīd.

dažbrīd šķiet muļķīgi runāt. tāpat tiek pārprasts un beigās - nesaprasts. un tad paliek vien plika gribēšana - tikt mīlētam.

murgs ar visu.

esmu cilvēks, kurš arī tiek dragāts ar katru dienu.

citrontēja virtuvē un citi mošķi

...un mani patiešām sāk patikt drasēt apkārt pa virtuvi dvielī un kratīt galvu mūzikas ritmā, kamēr gaidu ūdeni, kas paredzēts tējai. jā, pierādās tas, ka pasaule ir pilna ar tādiem zaļiem meža dīvainīšiem, kā es. nu, protams,ir jau arī sarkanā un dzeltenā krāsā.

mana zemapziņa spēlē nejaukus jokus naktī. un viņai patīk tas, ka atlikušo dienas daļu, kad esmu nomodā, domāju par sapņoto. viņai patīk tas, ka man jādzīvo pārmetumos un šaubās.

nomācoši. 

nomācoša dienas daļa.

un vēl tagad tas Mēness.. tā jau nepatīk, bet vēl visā internetā foto.... nu, c'mon.

friday & freedom

man ir stunda laika, lai sataisītos, lai paņemtu, ko vajag.

bet es turpinu sēdēt pie datora, rakstu šo ierakstu un uzņemu emocijas no mūzikas. un esmu paspējusi sagandēt garastāvokli veselas divas reizes. tagad ar to visu sasodīto padarīšanu no daža laba čīkstēšanas un no rīta - analīzes ne velna nav uzlabojušās, bet gan pasliktinājušās. ideāli, ne? man priekšā tādēļ Rīga, Torņakalna slimnīcas jaukā daktertante. šis gan ir ideālāk.

patiesībā  -esmu pat dusmīga, ka netiku uz Valmieru savas veselības dēļ. es gribēju pat. atkal. 

un kas bija? - nekas. izčibēja cerība. laigan, kāda cerība, ja pusotru nedēļu neesmu redzējusi skolu un kori.

bučas, vācu sevi, pazūdu!

dancing on my own

es peldēju...

peldēju? - nepeldēju. kārtoju, tīrīju, mazgāju un gludināju. nu, patiesību sakot, peldēt nemaz nemāku. kulstos te vien uz zemes.

nu ja, satīrīju māju, bet brālis pat tik daudz, ka tēju neatnesa. vai tad man žēl? vergot kā verdzenei bez atalgojuma. par paldies nerunāsim. māja ir satīrīta, pašai prieks. sasodītie slinkie sušķi, paši nekad neko nedarīs. sēdēs un skatīsies televizoru. vēl pārmetīs, ka es esmu dusmīga.

un esmu arī.

mūžīgi dari visu citu labā. un beigās jēgas nav, jo ir pārmetumi. neesmu tāda, neesmu šitāda.

esmu es. bet to dažu acīs neesmu.es, redz, esmu kaut kas. nekas.

kailums nav auksts?

kad došos uz poliklīniku uz analīzēm un rentgenu, laicīgi pielīmēšu pie savas pieres lapiņu, ar tekstu - "nepilngadīga, neesmu stāvoklī." jā, kārtējo reizi 'izbaudīju' šos jautājumus. un arī mātes slēpto vēlmi - tikt no manis vaļā uz mēnesi. tā teikt, Satiķos "pamācīties pie vecāsmātes tamborēšanas un adīšanas mākslu". nu ja, zemtekstu sapratu. varbūt kā joks, bet - pārāk ļauns joks. es neatteikšos uz mēnesi no saviem draugiem un savas dzīves - lai arī kāda man tā būtu.

es turpinu dzīvot sava pasaulītē. man mana pasaulīte ir iepatikusies. kurš gan vēl būtu pieteicies ar mani doties pastaiga pa mežu? - reāli, neviens. kurš normāls cilvēks mājās atrastos pusdienlaikā? un mežā ir patīkami atrasties. vēja šalkoņa un vientulība ar sevi. jā, dažbrīd vientulība ir lieliska. tomēr ilgstoši tā ir nomācoša un neļauj naktī gulēt. (hmm, vai tādēļ es neguļu un esmu nemierīga?)

šobrīd es varu teikt, jūtos labi

tikai.. uz cik ilgu laiku negribēšu triekt visu pasauli pie velna?

everything's nothing

kārtējais vakars bez pārmaiņām. es vēlos kliegt līdzi dziesmām, bet nespēju. man ir vienaldzība un šovakar arī nogurums.

turpinu marinēties mājās. neko jēdzīgu, kā sakārtojusi vidusistabas grāmatplauktu un savu istabu, neesmu izdarījusi. atkal. kā parasti. un vai jēga ir darīt? noteikti, ka nav. bet to var saprast tikai tad, kad ir izdarīts.

kārtējo reizi blenžu datorekrānā un saprotu - man nav vairs ko rakstīt. man negribas. bet rakstu par spīti tam, ka viss ir izsīcis galvā.

un es mīlu japāņu ķiršus. to skaistos ziedus.

ak jā, vai es pieminēju, ka esmu atradusi cilvēku, kurš ir ar mieru mācīt ģitārspēli un valsi? nē? nu tad -jā, ir dulls cilvēks, kurš pierakstās uz ko tādu. samaksa - kompānija pie tējas. re, tomēr kaut kas šeit maksā vēl lēti.

next station - California

turpinu negulēt un gulēt līdz pusdivpadsmitiem. un jau nopriecājos,ka šonakt gulēšu. 

joprojām iekaisuma temperatūra, bet man joprojām ir vienaldzība pret visu. bet tā salšana man tik tiešām nepatīk.

bet pastaigas ar savām domām - gan. nedaudz apstaigāju dārzu, iemūžināju pavasara atsākšanos. 

ir pēcpusdiena, neko negribu. vakarā rediģēšu šo ierakstu - papildināšu. varbūt.

un Dainazaurs nodeva man stafeti ar šo, tā saucamo, atmiņu kladi. 

(paldies, ka neaizmirsti cilvēkus!)

1.Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?

visbiežāk prātā dominē viens - kādēļ man bija jāceļas tik agri? un tad seko ļoti sadistiski vārdi pret manu telefona modinātāju, bet viņš jau nav vainīgs, pie manas mošanās. tomēr - pārsvarā - tas ir viens un tas pats - par gaidāmo rīta / dienas turpinājumu, par aizskaru atvēršanu, savākšanos. dažos gadījumos - tam visam seko rīta kafija vai tēja. atkarībā, cik agrs. 

2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?

acis. pavisam noteikti - tās ir acis. mana mazā vājība. un, protams, balss. bet to es dzirdu, ne redzu.

*čau, deja vu!*

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

šobrīd es teikšu, ka grāmatu. un gaidītu to brīdi, kad pēc manis kāds ierastos pakaļ.

4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?

baltmaizes šķēle ar ķiršu zapti. un citrons no mana citronūdens.

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?

mans brālis, kad viņam zvanīju un teicu, ka Andris ir atbraucis ciemos.

6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies?

hmm.. jāsāk atcerēties, bet nespēju. ļoti sen neesmu skatījusies filmas, atrodos savā pasaulītē, kurā ir mūzika un grāmatas. protams, arī sarunas.

7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?

Nils Sakss. "Nopietnie nolūki". grāmata par dažādiem cilvēkiem un viņu stāstiem. manā skatījumā, šī grāmata bija cilvēku alkām un to, ka mūsu vēlmēm nav robežu. diezgan spēcīga grāmata.

paldies, Laim!

un aiz durvīm tūlīt ir pavasaris

esmu izdarījusi to,ko jau sen vajadzēja izdarīt. jā, es beidzot sadedzināju dzejoļu kladi un trīs stāstu klades. un nenožēloju. drīzāk - tagad jūtos daudzreiz labāk. sadedzināju arī dienasgrāmatu. sadedzināju savu pagātni,kuru nevēlējos paturēt pie sevis. un savas muļķības vismaz kaut kā var aizmirst. nu, nedaudz. ļoti nedaudz.

un šobrīd es vēlos ticēt tam,ka viss, kas notiek, notiek uz labu! beidzot jātic.

naktīs turpinu negulēt. ne vien tādēļ,ka kaklā būtu tā interesantā sajūta - ka caurule būtu iedurta krūtīs, bet tādēļ, ka nemiers neliek mieru. un tam,ka sirds pilienos ir liels daudzums nomierinošo zāļu, ir meli. nu vai arī man ir pagadījušies tie kreisie, jo nepalīdz. ne sirdij, ne aizmigšanai. kur nu vēl mierīgam prātam. 

vispār, prāts kādreiz ir mierīgs? 

un galu galā - es vēlos tējas sarunas par dzīvi, kā tādu. brīvlaikā?

baby, did you forget to take your meds?

very,very mad world

man sāks drīz šķist, ka es saiešu sviestā, jo sovakar jau sāku savam kaķim dziedāt ŠO dziesmu. galvā sāka skanēt un mieru vairs negribēja sniegt.
vispār miers ir jocīgs. te ir, te nav. un vai vispār tāds miers ir bijis? miers ir ļoti mānīgs. ja vienā brīdī šķiet,ka tāds ir, tad drīzumā no tā nebūs ne miņas. pēc tam atnāks šaubas kopā ar izmisumu.
un manī rosās šis izmisums. es nezinu vairs no kā, bet neesmu mierīga, esmu nedaudz uzvilkta par to, ka manī ir nejauks izmisums. ko darīt, nav ideju. un arī neko negribas.
nē, gribas gan.
daudz sarunu un tēju.
tējas sarunas.
tās gan. tās tikai, lūdzu.

un es apsolu - savas piezīmju lapiņas vairs nesaņurcīšu un nemetīšu papīrgrozā. glabāšu. un likšu vārdus kopā, līdz radīsies k a u t k a s.