"bet ko man darīt?"
"es nezinu.domā pati."
man patiešām ir noriebies domāt. interesē tas kādu? protams, nē. pēc šī vakara sarunas ar mammu, rodas vēlme paņemt segas un doties uz bēniņiem sēdēt un neko nedarīt, nesazināties, atslēgties no ārpasaules, noslēgties, izmest visas sakaru ierīces. un viss.
te tev nu bij' - parunājies ar mammu, ja? neko tas nedod. īsas, strupas atbildes un lielākā neziņā un nesaprašanā, kā pirms tam.
jēgas šeit nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru