opā, decembris, bet šeit vel nebija nekas rakstīts. tā iet, kad brauc uz koncertlekciju un mokas skolā.
bet šodienas galvenais temats [cik nu galvenais, bet viņiem abiem gan ir diezgan svarīgs] ir smuki un apaļi 11 mēnesīši! bučas, jums, čabuļi!
tipiskās diagnozes Linda [nedaudz citēts Kripiņš un Līga] ir saķērusi dikti smuku angīnu, tādēļ vakar nogulēja un nosēdēja mājās, kamēr bija tik skaista saule. repsektīvi, man ir iekavēta angļu valoda, bet to rakstīšu pirmdien [jo man nav izvēles, jāiet uz skolu] pirms matemātikas konsultācijām 15:10. uh, jāsarauj un jāveseļojas.
vakar parunāju ar Līgu pa telefonu, savā ziņā, pēc seniem laikiem. tiešām, gandrīz smaidīju visu laiku. tik jauki parunāties.
tātad, ceturtdien, 2.decembrī, mums atkal bija koncertlekcija.kādēļ atkal? - bija jau 11.novembrī, tik bieži kaut kā nesaista. tēma - "Mīlestības madrigāls" [un varam nepiesieties nosaukuma, jo es patiešām neatceros, kā sauca]. biju gaidījusi kaut ko patiešām salkanu, bet bija fantastiski! tik tiešām. "Mazā bilžu rāmītī" izpildījums ar kori "Kamēr"...ak, tas tiešām bija fantastiski! un vēl tagad zinu par kādu grupu vairāk - SPB, šo grupu iesaku paklausīties. vienīgais trūkums, kas bija - bija mūzika par skaļu, dziedātāja dziedātos vārdus es pilnībā nesapratu. un ne es vienīgā tā domāju. bet nu - cepuri nost lekcijai! tiesa, pirms nonācām Lielajā Ģildē, brīdī, kad kāpām ārā no autobusa, kad man teica, lai nepaslīdu, paslīdēju ar iespiegšanos. neviena ausis netika traumētas. es ceru, patiesībā. bet nedzirdēju, ka kāds atkal kaut ko purpinātu. cik kaitinoši, ja cilvēki ir tik sasodīti lieli pūpēži un paši ir neciešamāki par manu spiegšanu slīdēšanas laikā.
kas vēl noticis? -nekas īpašs. cenšos izdomāt vizuālās mākslas vajadzībām 'savas firmas' logo. un domas rodas, protam. tikai nekad nav laika tās realizēt uz papīra.
vēl naktī pārdomāju vienu lietu, ko viņš man teica - 'ja mēs kādreiz..' un pie šīs vietas atkal paliek tā nedaudz dīvaini. un kādēļ, atkal nezinu. laikam jau tādēļ, ka kaut kas būtu bijis, bet tomēr nē. atkal nē. kā jau parasti, diemžēl.
un vēl kāds jautājums man neliek mieru. ''tev jābūt laimīgai''. un ja nu kādam to pasaka, bet viņš nav laimīgs dzīvē? vienkārši - nav un viss. un ko tad?
''tev jābūt laimīgai''. un ja nu kādam to pasaka, bet viņš nav laimīgs dzīvē? vienkārši - nav un viss. un ko tad? -----> tad ir tā,ka kādam tam cilvēkam ir jāiebliež pa galvu,lai saprastu kāds mēsls viņš ir,ka nespēj novērtēt dzīvi. un,ja viņš apgalvo,ka nav laimīgs,tad viņam ir jāmāk nodefinēt kā ir būt laimīgam. un,ja viņš spēj to paveikt,tad viņš spēj arī realizēt,ja vien nav [atvainojos] mēslu vabolu,kurai patīk,ka viņu žēlo un ja vien viņam patīk sūkstīties un neko nedarīt.
AtbildētDzēstman sāp plecs,atā.
nē, bet ja tā iedomājas, daudzi taču nav laimīgi, nesmaida, jo nav par ko pasmaidīt ir mūždien noraizējušies.
AtbildētDzēstvispār laime - tas ir dziļš jēdziens, kuram pat formulējumu atrast piemērotu nevaru.
atā! :)