pag, tie šogad daudziem nav laimīgi. bet tomēr - priecīgus un laimīgus svētkus par spīti visam. ja nav šogad šie svētki laimīgi, tad visi pārējie būs. nedrīkst būt nemaz savādāk, kaut brīžiem viss ir pavisam savādāk un nav tā, kā vajadzētu būt.
svētu sajūtu varu mērīt Sibīrijas mīnusos. jā, tiešām, tik ļoti es nevēlējos šos svētkus. nedaudz sajūtas bija tad, kad baznīcā trešdien dziedājām. un viss. un tās nebija pat 5 minūtes. jā, eglītes arī nav, jo brālis,redz, uz mežu negribēja iet sniega dēļ. labi, ir daudz, bet tomēr. viņam nekad neko nevajag.
un es atkal biju aizmirsusi, ka man ir klase. nice. cik es jauka. bet šobrīd ir dažas problēmas, kas ļoti uztrauc, ka saprātīgi domāt negribas.
rīt bliežu iekšā savu pasakveidīgo rakstu, pirms klade atkal mistiski nozūd, ka to darīja dažas stāsta lapas.
jādodas atpakaļ rutīnā - jāiet gulēt - jānoguļ līdz 12'' dienā - jāsadzeras tējas - jātaisa lakats - atkal tējas - ūdens - miegs.
arlab-b-bunakti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru