piektdiena, 2010. gada 10. decembris

kāpēc tavas lūpas tā mazliet trīc?

cibric, cibric!

*fonā tiek uzliktas Dzelzs Vilka dziesmas un iet pakaļ pēc tējas*

šodien man bija sniega diena.un pamatoti - pie pagraba un šķūņa sniegs ir manā garumā. haha, jautri, patiesībā. pat nezinu, kas darās tālāk, bet stirnām ir ļoti grūti tikt. žēl viņu, bet tāda ir dzīve.
un ja godīgi, tad šobrīd varētu iziet ārā un sēdēt sniegā, skatoties debesīs. ārā ir tāds miers, tik jauks vakars... bet kurš tev dos? neviens, pareizi. jāgaida vien rītdiena, kad jāčāpo vien būs uz pilsētu, kur jānopērk papīri, lai izgatavotu kartiņu. skolā labdarības nedēļa, kurā jāpiepilda glābējpaka, kurai klāt jāpievieno kartiņa. un man pat ir ideja, kādu varētu izgatavot.
patiesībā, es nesaprotu, kādēļ rakstu šobrīd. te, tagad, šeit. manas domas ir.. idiotisms, manas domas ir pārāk nesaprotamas, lai kaut kas šobrīd būtu no manis saprotams. nu labi, mani reti var saprast, bet tomēr - tagad ir ļoti reti īpašs gadījums, ka nesaprotu, kā vispār šeit top teksts. automātiski, noteikti, ne? šobrīd patiešām nicinu savas domas. bet vismaz pa šo laiku mani mati izžuva. lampas tomēr silda (un žāvē!) lieliski.
ak jā, vai cilvēki patiešām ir jocīgi līdz pēdējam? vai patiešām man tikai tā šķiet? vai tiešām Ziemassvētki sastāv no tā, ka tīri maciņu ārā viss? mani vien šausmina doma, ka Ziemassvētku ballei vajadzīga kleita,bet neviena nav lētāka par divdesmit latiem. kur vēl tas, ka mammai tieši pirms Ziemassvētkiem jāiet auto apskate. tātad, priecīgus Ziemassvētkus! šeit runā mans brālis Ironija un Sarkasms kopā. bet man patiešām šķiet reti muļķīgs jautājums - ko tev uzdāvināja Ziemassvētkos? nu kam to? patīksmināties un palielīties? jūtos skopa. vai taupīga, neatšķiru atkal, bet man šķiet, ka svarīgāk ir ģimenes kopā būšana, vai ne tā? nē, es necenšos kādam nosist svētku garu, vienkārši, visi runā tikai par materiālām vērtībām, ne par ģimeni. der padomāt. varbūt šo visu man uzsit vēl vairāk tas, ka šovakar filmu skatījos pa TV1000. "Christmas Cottage" - pusi filmas noraudāju. zemteksts - gaisma un mīlestība ir mūžīga. un ne tāda mīlestība, kā 7.klases meitenes saprot (vai tomēr nesaprot).mīlestība pret sev tuviem cilvēkiem, cilvēkiem, kas viņiem dzīvē kaut ko nozīmē. un vispār, mīlestība ir ļoti dziļš jēdziens, kas jāizprot pašam. mīlestībai nav nekādu definīciju, ja vien definīcijas skaitās tas, ko tu sajūti. un tagad apjuku, -vai maz esmu pareizi uzrakstījusi teikumu.


ak jā, un viņš ir idiots. vai riebeklis. nu labi, abi divi kopā, pieskaitot vēl kādu mošķi, kas sanāk, kad sapārojas divas īpašības.


un kādas pēcpusdienas tējas laikā, ar Pečiņcuncuriņu, viņš tiks pārrunāts. lai gan, nav pelnījis, ka par viņu domāju un runāju (-šu.)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru