manu istabu tik smuki savandīja ar to vienu nelaimīgi kontaktu, ka tagad atkal paies viss vakars, lai savāktu. un vienalga nesanāks nekāda grāmatas lasīšana. še tev! pat brīvdienās tā laime kaut ko reiz palasīt nav dota.
laikam jāķeras klāt pie argumentētās esejas veselības mācībā, pšs. un pie domraksta literatūrā/latviešu valodā. man kaut kā esejas nepatīk. interesanti, kāpēc? laikam jau tādēļ, ka pēdējā esejā dabūju 6, kur darbu ieguldīju pamatīgi. izdabā nu visam.
stress n e p i e k ā laba nenoved. to pierāda mana tukšā pudelīte, kur bija sirds pilieni. laikam pirmdien vien būs jādodas uz aptieku.
un tomēr viņš bojā manu dzīvi. precīzāk, prātu un saprātu. damn, tas ir sasodīti stulbi. un sasodīti stulbi ir arī tas, ka nepārtraukti par to domāju, kā būtu, ja būtu. pēdējo nedēļu tā. un tas ļoti iedzen izmisumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru