nākot mājās [pa tumsu, protams], pārdomāju filmu sižetus un dažreiz to nicinājumu, kādu sakām "Tā jau notiek tikai filmās..." un muļķīgi tā ir teikt. kādēļ? - vai tad tā nav? padomā kādreiz par šo, kad esi kopā ar kādu sev pavisam tuvu un mīļu cilvēku. vai tad nestāv priekšā kādas filmas skats, kur ir gadījies redzēt šādu brīdi?
man ir gadījies to izbaudīt.
un tādēļ tā diena man ir mīļa un atmiņā būs. kaut viņu tā arī vairs neesmu redzējusi.
tādēļ, būtu muļķīgi teikt, ka viss skaistais un neticamais notiek vien filmās. mūsu dzīves ir mūsu filmas, mēs paši esam šo filmu režisori. un aktieri... aktieri nav vajadzīgi. kādēļ par kaut ko vajadzētu izliekties? izlikties drīkstētu tikai ļoti retās reizēs, kas arī būtu ļoti reti.
un vispār... šodien diviem foršiem cilvēciņiem ir ļoti jauks skaitlis kopā - 10!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru