šis citāts man ļoti iepatikās no Kristiānas dienasgrāmatas. un citāta autors ir Oļģerts Kroders.
iet šodien gan jautri - paliku ar vienu telefonu. staigāšu kruta ar divām kartēm. pirms stundas čīkstēju, ka gribu mājās, kad sēdēju savas istabas dīvānā. angļu valodā izbesījos, ka ar pildspalvu jau sāku sist ritmu (vai arī sist galdu?). kopumā - diena nekāda, gulēt arī nevar iet, jo ar kaut kādu vēl trauku prezentāciju uzplijās. man vienalga, iešu uz brāļa istabu pildīt mājasdarbus. un tur vismaz arī ir silts, jo virtuvē iekurināja plīti. tagad tāda jauka sajūta, mājīguma sajūta uzreiz.
jāskatās jau būtu pozitīvi, ka tik divas dienas uz skolu un trešdien tāpat koncerts skolā, bet rīti/diena ir šausmīga, jo gastrīts atsācies.. yeah, ir jautri sēdēt bālai aiz sāpēm. bērnībā nebija tik drausmīgi, kā tagad, pššš. bet par šīm sāpēm atkal ierēcu, jo, c'mon, ko tad citu darīt? es pat pusdivos naktī par to smējos. sanāk, ka.. oi, ilgi gan dzīvošu, ja kaimiņš nenotrieks. bet matemātika ātrāk to varētu izdarīt, bet te ir jāsaņemas, ar pašiem pēdējiem spēkiem.
izdomāju, ka uzdāvināšu sev beidzot Ulda Rudaka "Rokupāciju" uz Ziemassvētkiem. tik jāsakrāj vēl.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru