piektdiena, 2010. gada 19. novembris

can I blow your heart into pieces?

sveiciens šodienā!

šodien tāds pavisam jauks garastāvoklis, jo pie mums atbrauca brālēns ar ģimeni un viņa mammu (respektīvi, mana tante). tiešām, garastāvoklis uzlabojās. tik sen nebiju satikusi viņus. tāda jauka pēcpusdiena pēc ilgiem laikiem. un arī tik sen visi kopā neesam bijuši. 
grūti pierast pie domas, ka šodien ir piektdiena. sajūta, it kā būtu svētdiena, bet, alleluja, tomēr ir piektdiena. vēl brīvas divas dienas. sanāk, ka šī ir vienīgā nedēļas nogale, kad man ir vēl kāda atpūta, jo jāgatavo reklāma vizuālajai mākslai, kurai jābūt gatavai 1.decembrī. tas nozīmē, ļoti ātri jānodod. bet nu, ko darīt, tā ir un viss. 
naktī nonācu pie secinājuma, ka muļķīgi ir teikt, ka nevēlos viņu satikt un redzēt, ja patiesībā viss ir pavisam pretēji. tikai cenšos sev iestāstīt, ka ir labi tāpat, kaut arī nav. jā, mani ir grūti saprast, bet... kādreiz cenšos izprast arī apkārtējos, kuri ir daudz sarežģītāki par mani. salīdzinoši, varētu pat teikt, es neesmu vēl smags gadījums, kaut gan daudzi apgalvo pretējo. nu, gadās visādi. labi tāpat ir.
*derētu arī pierakstīt savā kladē lietas, kuras tiek ievērotas ikdienā*
šodien meklēju viscaur internetā mandalas. tik ļoti liela vēlme uznāca krāsot mandalas, lai nedaudz atbrīvotos, citādi visu laiku saspringta drasēju apkārt. pat aizmiegot esmu sasprindzinājusies līdz pēdējam. klausos tālāk MgMt un priecājos. un arī priecājos par eļļas lampiņu, kurā iepilināta zaļā tēja. jūtos nedaudz miegaina un jūtos nedaudz ziemā. pietrūkst tikai sniega.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru