rīt pirmdiena. huh, kādēļ?
izskatās, ka šonakt gulēšu, bet nakts ir mānīgā. tādēļ man pat naktis vairs nepatīk. ak, jā, man nekas nekad nepatīk, kā jau reiz man teica. traki, ne? nezināju, ka es pilnībā visu ienīstu. redz, gadās visu jaunu uzzināt.
puspiecos tikai aizmigu, tātad, šorīt aizgāju gulēt, kaut arī pusdesmitos bija jau jāceļas augšā un jātaisās, lai dotos uz kapiņiem, uz Svecīšu vakaru. skaisti jau izskatījās, bet tomēr ir tāda nejauka sajūta, kā parasti.
pie brāļa ciemos atbraucis Andris, plēšam vēl šodien brāļa istabā nost tapetes - brālis remontu taisīs, (haha, manā istabā 11 gadus nav bijis remonts! pat ne grīda izkrāsota, kur nu vēl par jaunu tapešu līmēšanu), tādēļ uzbraukumā ar nazīti, plēšam nost tapetes, kuras ir trīs kārtās, gandrīz kā kartona kaste.
es pat nezinu īsti ko rakstīt, nav ideju, nav domu konkrētu. klejoju apkārt visam. rīt jādodas uz matemātikas konsultācijām, jāaiziet uz bibliotēku, jāatrod kaut kas labs. vai arī jāaiziet uz skolas bibliotēku. o, un jāpaņem kaut kas ar psiholoģiju saistīts!
šobrīd mājo sajūta, ka mans prāts var saiet uz īssavienojumu. ja ņem vērā psiholoģija stundā teikto, kad zīmējām māju, tad laikam tiešām cilvēkiem, kā man, ir jāiemīlas. kas tieši ar to bija saistīts, neatceros. bet nu.. dzīvosim redzēsim, kas notiks. patulkojot sapni, kaut kas labs būs. būs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru