nedaudz sirdsdropes un aizsietas acis

svei-i-iks, mazo cilvēciņ!

jā,mazo, jo, patiesībā, mēs, cilvēki uz visa fona, esam maziņi, maziņi. nedaudz lielāki par sniegpārsliņu.

apkārtne jau izskatās skaista, bet... nedaudz par daudz, nedaudz par ātru. joprojām esmu spiesta drasēt apkārt ar rudens zābakos, kuros ne vella nav nekāda siltuma, bet rīt dabūšu savus mīļos brāļus - ziemas zābakus - atpakaļ pie sevis. tādi riebekļi, ka par zābaka labošanu prasa sešus latus. bet tomēr tas ir lētāk, nekā atkal par divdesmit pieciem latiem pirkt ziemas zābakus. tiesa, ne?

ik pa laikam žagojos. nu, kam tad atkal patīk par mani runāt? nemaz nav smieklīgi žagoties. laikam vien jāsaka Runā tekstiņš - nākamreiz, kad tev būs mans vārds uz mēles, aizrijies ar to. spēcīgi, jā, bet ir arī kaitinoši, ja dzirdi, ka par tevi atkal runā kaut ko jaunu, par ko esi tikko uzzinājis. interesanti gan tas ir.

uzzināju, ka par suņa būdu arī būs jāmaksā nodoklis. prieks, ka mīļie ministri palīdzēja celt suņa būdu. jā, prieks tiešām. un aku, ka palīdzēja rakt, jā, cik gan valdība gan bija izpalīdzīga. eh, cik tas sarkasms un ironija ir jauki [jauks]. nē, bet šī patiešām ir reti klaja ņirgāšanās par cilvēku. kas nākamais, par ko būs jāmaksā? labi, atkal aizsvilos, bet uz to panāk brālis - viņa vakardienas "kas tad tas ir četrdesmit lati?" jā, brālis laikam neapjēdz, ko mums nozīmē tie lati. vidēji, ko mamma iegūst no divām firmām un tik apmēram arī maksā jaunas brilles. kas neiederas teikumā? jaunas brilles. 

negribu tos Ziemassvētkus. nu kam viņi vajadzīgi? pārējiem. vārīšu ar brāli karstvīnu un viss. kas tad vēl vajadzīgs? nekas. tāpat bez visa var iztikt.

oi, atstarotājs pie somas jāpieliek būs. šodien atklāju siltā mēteļa sezonu. nu auksts pēc velna! nu, mašīnā sasala ūdens plastmasas pudelē. tā iet, kad brālis cenšas ieskaidrot, ka mašīnā ir silts.

patiesībā, apsveru domu, ka ar Līgu biškucīt jāparunājas. man nemiers, labāk ar kādu parunāties. 

un mamma sauc vakariņās.

veiksmīgu nākamo darba nedēļu, kas strauji tuvojas ziemas brīvlaikam. (((:

ziniet, tik reti sanāk būt tikai vienam

manu istabu tik smuki savandīja ar to vienu nelaimīgi kontaktu, ka tagad atkal paies viss vakars, lai savāktu. un vienalga nesanāks nekāda grāmatas lasīšana. še tev! pat brīvdienās tā laime kaut ko reiz palasīt nav dota. 

laikam jāķeras klāt pie argumentētās esejas veselības mācībā, pšs. un pie domraksta literatūrā/latviešu valodā.  man kaut kā esejas nepatīk. interesanti, kāpēc? laikam jau tādēļ, ka pēdējā esejā dabūju 6, kur darbu ieguldīju pamatīgi. izdabā nu visam.

stress n e p i e k ā laba nenoved. to pierāda mana tukšā pudelīte, kur bija sirds pilieni. laikam pirmdien vien būs jādodas uz aptieku. 

un tomēr viņš bojā manu dzīvi. precīzāk, prātu un saprātu. damn, tas ir sasodīti stulbi. un sasodīti stulbi ir arī tas, ka nepārtraukti par to domāju, kā būtu, ja būtu. pēdējo nedēļu tā. un tas ļoti iedzen izmisumā.

'visvairāk man patīk būt ziemā...'

..kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla..

jā, šobrīd esmu ļoti laimīga, jo ir sniegs. uzreiz tāda.. īpaša sajūta. tā ir tāda pati sajūta, kad debesis ir pilnas ar zvaigznēm. vai tad, kad plaukst pirmie pavasara ziedi un sāk apkārtne zaļot. nav iespējams paskaidrot, jo to nevar izskaidrot. ir jājūt ar sirdi un prātu. pat par spīt tam, ka mati paspēja sasalt, kamēr atnācu mājās.

un paskatījos nedaudz par GG koncertu 19.janvārī. protams, nespīd jau atkal nekas. darbadiena, 19'' tikai sākas koncerts un ap 23'' beidzas. kamēr vēl uz staciju paspēju, kamēr Tukumā atpakaļ nonāku... stulbums. neveicas nemaz. atkal.

eh, GG koncert, paliec sveiks! 

malta kafija un mandarīni, kā arī citi mošķīši

rīt pirmdiena. huh, kādēļ?

izskatās, ka šonakt gulēšu, bet nakts ir mānīgā. tādēļ man pat naktis vairs nepatīk. ak, jā, man nekas nekad nepatīk, kā jau reiz man teica. traki, ne? nezināju, ka es pilnībā visu ienīstu. redz, gadās visu jaunu uzzināt.

puspiecos tikai aizmigu, tātad, šorīt aizgāju gulēt, kaut arī pusdesmitos bija jau jāceļas augšā un jātaisās, lai dotos uz kapiņiem, uz Svecīšu vakaru. skaisti jau izskatījās, bet tomēr ir tāda nejauka sajūta, kā parasti.

pie brāļa ciemos atbraucis Andris, plēšam vēl šodien brāļa istabā nost tapetes - brālis remontu taisīs, (haha, manā istabā 11 gadus nav bijis remonts! pat ne grīda izkrāsota, kur nu vēl par jaunu tapešu līmēšanu), tādēļ uzbraukumā ar nazīti, plēšam nost tapetes, kuras ir trīs kārtās, gandrīz kā kartona kaste.

es pat nezinu īsti ko rakstīt, nav ideju, nav domu konkrētu. klejoju apkārt visam. rīt jādodas uz matemātikas konsultācijām, jāaiziet uz bibliotēku, jāatrod kaut kas labs. vai arī jāaiziet uz skolas bibliotēku. o, un jāpaņem kaut kas ar psiholoģiju saistīts! 

šobrīd mājo sajūta, ka mans prāts var saiet uz īssavienojumu. ja ņem vērā psiholoģija stundā teikto, kad zīmējām māju, tad laikam tiešām cilvēkiem, kā man, ir jāiemīlas. kas tieši ar to bija saistīts, neatceros. bet nu.. dzīvosim redzēsim, kas notiks. patulkojot sapni, kaut kas labs būs. būs!

can I blow your heart into pieces?

sveiciens šodienā!

šodien tāds pavisam jauks garastāvoklis, jo pie mums atbrauca brālēns ar ģimeni un viņa mammu (respektīvi, mana tante). tiešām, garastāvoklis uzlabojās. tik sen nebiju satikusi viņus. tāda jauka pēcpusdiena pēc ilgiem laikiem. un arī tik sen visi kopā neesam bijuši. 

grūti pierast pie domas, ka šodien ir piektdiena. sajūta, it kā būtu svētdiena, bet, alleluja, tomēr ir piektdiena. vēl brīvas divas dienas. sanāk, ka šī ir vienīgā nedēļas nogale, kad man ir vēl kāda atpūta, jo jāgatavo reklāma vizuālajai mākslai, kurai jābūt gatavai 1.decembrī. tas nozīmē, ļoti ātri jānodod. bet nu, ko darīt, tā ir un viss. 

naktī nonācu pie secinājuma, ka muļķīgi ir teikt, ka nevēlos viņu satikt un redzēt, ja patiesībā viss ir pavisam pretēji. tikai cenšos sev iestāstīt, ka ir labi tāpat, kaut arī nav. jā, mani ir grūti saprast, bet... kādreiz cenšos izprast arī apkārtējos, kuri ir daudz sarežģītāki par mani. salīdzinoši, varētu pat teikt, es neesmu vēl smags gadījums, kaut gan daudzi apgalvo pretējo. nu, gadās visādi. labi tāpat ir.

*derētu arī pierakstīt savā kladē lietas, kuras tiek ievērotas ikdienā*

šodien meklēju viscaur internetā mandalas. tik ļoti liela vēlme uznāca krāsot mandalas, lai nedaudz atbrīvotos, citādi visu laiku saspringta drasēju apkārt. pat aizmiegot esmu sasprindzinājusies līdz pēdējam. klausos tālāk MgMt un priecājos. un arī priecājos par eļļas lampiņu, kurā iepilināta zaļā tēja. jūtos nedaudz miegaina un jūtos nedaudz ziemā. pietrūkst tikai sniega.

DAUDZ LAIMES, LATVIJA!

un novēlu visiem to jauko svētku sajūta, kura man nedaudz tiek noplacināta. oh well, ilgi tā nebūs, jo 21:00 būs himnas dziedāšana. no manis šobrīd nāk čerkstoša skaņa, kuru pat īsti nevar nodēvēt par skaņu, tātad, Linda tikai skatīsies un priecāsies par cilvēkiem, kuri atrodas Krastmalā. un dzers tālāk savas tējas. starp citu, tad, kad kakls ir iekaisis, balzams ir reti pretīgs.

visu dienu miglains, daļēji pat lietains. laiks, kāds man patiešām patīk. brīvas dienas un šāds laiks - izkust varētu. bet istabā nav tik silts, lai cilvēks varētu izkust.

darbiņu daudz, tāpat tos darbiņus visus nepaveikšu šajās dienās, bet gan vēlāk. un jācer, ka tā. plānot nav jēgas, jo paši zināt, kas notiek ar saplānoto - vai nu izčib viss vējā, vai arī tomēr saiet tādā sviesta izstrādājumā, ka acis ir sagriezušās kubā. pag, tad jau sanāk, ka atkal normālstāvoklī, ne? lieta, kas jāapdomā vēlāk. ja atcerēšos.

xexe, izrādās, ka Berga Bazārā ir Kanēļa kafejnīca. tas nozīmē, ka man tur būtu paradīze. un vispār - turp derētu doties. un štrunts par to, ka asinsspiediens vēl samazinātos, ka tik ilgāk pie kanēļa un ilgāk uzturēties kanēļa smaržā. un man tagad radās jautājums - tādas smaržas, ar kurām mēs varam smaržoties, ir? nu, ar Ziemassvētku smaržu? derētu kādreiz pameklēt. vai arī nedaudz atšķaidīt šņabi, ielikt kanēļa standziņas, krustnagliņas? jānopērk garšvielas karstvīnam, kaut brālis pats varētu sameistarot kaut ko, kaut kādā veidā.

ah, šodien atkal nopirku pildspalvu. jājā, nedrīkstu, bet ko gan sev varu padarīt?

vai atcerējies ielikt svecīti logā? es atcerējos, ieliec arī mazu svecīti un sasildi sirsniņu!

'bohēma ir inteliģenta laika pavadīšana alkohola klātbūtnē'

šis citāts man ļoti iepatikās no Kristiānas dienasgrāmatas. un citāta autors ir Oļģerts Kroders.

iet šodien gan jautri - paliku ar vienu telefonu. staigāšu kruta ar divām kartēm. pirms stundas čīkstēju, ka gribu mājās, kad sēdēju savas istabas dīvānā. angļu valodā izbesījos, ka ar pildspalvu jau sāku sist ritmu (vai arī sist galdu?). kopumā - diena nekāda, gulēt arī nevar iet, jo ar kaut kādu vēl trauku prezentāciju uzplijās. man vienalga, iešu uz brāļa istabu pildīt mājasdarbus. un tur vismaz arī ir silts, jo virtuvē iekurināja plīti. tagad tāda jauka sajūta, mājīguma sajūta uzreiz.

jāskatās jau būtu pozitīvi, ka tik divas dienas uz skolu un trešdien tāpat koncerts skolā, bet rīti/diena ir šausmīga, jo gastrīts atsācies.. yeah, ir jautri sēdēt bālai aiz sāpēm. bērnībā nebija tik drausmīgi, kā tagad, pššš. bet par šīm sāpēm atkal ierēcu, jo, c'mon, ko tad citu darīt? es pat pusdivos naktī par to smējos. sanāk, ka.. oi, ilgi gan dzīvošu, ja kaimiņš nenotrieks. bet matemātika ātrāk to varētu izdarīt, bet te ir jāsaņemas, ar pašiem pēdējiem spēkiem.

izdomāju, ka uzdāvināšu sev beidzot Ulda Rudaka "Rokupāciju" uz Ziemassvētkiem. tik jāsakrāj vēl.

tauriņbučas?

rīt jau pirmdiena. fui, man nepatīk, kā tas laiks steidzas. laikam nebūtu tik ļoti jāsteidzas, laikam ir jāizbauda tas, kas tam ir dots, ne mūžīgi skriet tikai uz priekšu.

lai nu kā,

uznāca liels nemiers. un no kā, šobrīd nezinu. varbūt no sapņa, kura tulkojums mani ir smagi izsitis no sliedēm, jo saskrāpēta rokas un smiekli nav nekas labs. arī laikam tas, ka sapnī sajutos nedaudz laimīgāka, ari nav nekas labs, jo nekad nekas nav labi sapņos. konflikti ar sevi? iespējams, jo pretrunās ar sevi esmu mūžīgi. bet šobrīd es baidos atkal no nezināmā. šobrīd ir sajūta, ka mani žmiedz asaras krūtīs. varbūt drīz būs sabrukuma robeža, nezinu. bet savaldīties savaldīšos. kā jau parasti. savādāk nedrīkstu.

ceturtdien, pēc koncertlekcijas Rīgā, satiku Kārli un Aigaru. aww, man patiešam viņu pietrūka. sasmējos, ka lielāka iespēja viņus Rīgā sastapt, ne Tukumā. un svecīšu nolikšana pie sienas pie Rīgas pils.. tā rosīja nedaudz patriotismu vairāk, kā pirms tam. tomēr, ja tu to svecīti, kas pirkta par santīmiem, noliec, tu piemini cilvēkus, kas miruši par nedaudz labāku nākotni.

sanāca nedaudz patriotiskāk,  nekā bija plānots. oh, well.

vakar saņēmos un beidzot uzrakstīju daļu stāstam. iepatikās pat manis rakstītais citātiņš : 

"[..]...cik maz vajadzīgs, lai sajustu brīvību, kura neeksistē. Un tā arī ir, jo cilvēks vienmēr tiecas pēc tā, ko nevar iegūt. Šajā gadījumā – pēc brīvības sajūtas. Bet cilvēks nekad nevar būt tā patiesi brīvs, jo vienmēr būs kaut kas, kas cilvēku pie kaut kā piesies, turēs, neļaus doties pretī brīvībai."

laikam jādodas uz gultas pusi. vai arī pēc tējas, nemiera nelielai mazināšanai.

bučas, arlabunakti!

raženu darba nedēļu, jo tik trīs dienas sanāk, ko čāpot uz skolu.

stand straight, walk proud, have a little faith!

es zinu, kur atrodas Spilvas grenadīna sīrupi, krūzīte ar uzrakstu "I♥X-mas" (tāda ''kjūtīga''). *valdis*

diena ka diena, patīk nu tas 7 ekonomikā. par 7 matemātikā sātanam uz galda dejotu.

...varbūt. bet vispirms to 7, tad varētu runāt tālāk.

rīt braucam uz koncertlekciju, kas sākas 15'', pēc tam dosimies nolikt Krastmalā [?] pie sienas svecītes par godu Lāčplēša dienai.

pēc būtības, esmu ieslīgusi sasodīti lielā rutīnā, jo viss notiek pēc shēmas skola --> mācības --> mājas--> mācības -->skola. nedaudz nogurdinoši un ļoti kaitinoši.

un vēl - sveicu visus Mārtiņus!

IZGLĀB ZOSI, NOSIT MĀRTIŅU!

jāā, es esmu mīļa, kā jau man to saka... ar sakostiem zobiem, bezmaz. :DDD

šobrīd nevienu citu grāmatu kā ekonomikas, lasījusi neesmu. labi, slodze ir diezgan pieaugusi, bet tas ir par daudz tomēr. diennaktī taču nepietiek ar tām nieka 24 stundām, kas mums ir dotas!

anyway,

sapņoju, ka ir uzsnidzis sniegs, kas arī nedaudz tomēr bija. bet visu prieku nožmiedza lietus un fakts, ka man nav lietussargs, grr. un es ♥ siltus džemperus. kā arī Ziemassvētku tēju, kura vēl nav pārdošanā. kad būs, būs jau tā laicīgi jāsapērkas un jānoglabā ārpussezonas laikam.

vakar ar brāli skatījāmies Pataloģiju. aizmirsu, ka tur uzšķērž tā... nedaudz. bet filma bija smieklīga. savā ziņā, protams. un tad jau bija mans seriāls - "Krēslas stunda" jebšu "Moonlight". ja nemaldos, tad šis seriāls jau ir iznācis trīs gadus [?pēc manas informācijas internetā], bet es parasti visu, no seriālu puses, uzzinu tad, kad tas tiek raidīts jau televīzijā. bet šis seriāls ir mana topa augšgalā. par spīti nogurumam, kad pirms seriāla paguļu un tad ceļos, lai noskatītos un atkal iet gulēt.

un es tomēr laikam, ka palieku uz tiem zilačiem (blush).

tas smaids ir tik sasodīti piemīlīgs.

kafija & mafija

un es esmu apdarījusi visus savus darbus. un šobrīd īsti nav ko darīt. nav pieradums pie tā, ja ir laiks atlicis.
brālim sācies ziemas laiks - kā minimums, līdz 12'' dienā gulēt. kamēr es uzrāvos augšā no sapņa, kur bija oma. tik cieši aizmiegusi acis nekad neesmu, bet šoreiz... šādi sapņi arvien biežāk sāk biedēt, kaut nekas slikts nenotika.
pašsajūta šodien ir kārtīgos Sibīrijas mīnusos. laikam dzert visu dienu tikai tējas un ūdeni, nav laba doma, ja limfmezgls  ir iedomīgs maita.

labprāt ietu un pavārtītos zālē, bet vienai nu vispār negribas. ha,un es šobrīd gaidu sniegu. dikti,dikti.

part of the stars

labs vakars tavās mājās!

tikko pagatavoju sev grenadīna tēju ar pavairāk citroniem un apelsīniem, jo man atkal uzbruka nejaukā saaukstēšanās. un ko gan brīnos? - cīnoties ar antibiotikām pret nejaukām lietām, nedaudz pabojāju imūnsistēmu. oh well, C vitamīnu rod smiekli. un pie reizes,arī patīra plaušas.smieties kārtīgi pagājušogad man ieteica Zaļmeža, kad pēc gripas bija nedaudz trokšņi. 

un jau nedēļa beigusies un nedēļas tuvojas nākamajam gadam.

vakar, piektdienā, Līga pēc ilgiem laikiem pie manis palika [pēdējā reize bija pēc Putu ballītes]. tā kā Līga teica, ka mēs pašas varētu aiziet ar kājām, gājām nelielu apkārtceļu, kur vislabāk varētu redzēt debesis. debesis... jā... kā lai kādam paskaidro, kas te ir tik romantisks? tas ir jāsajūt, jāsaredz, jāpiedzīvo.

un kaimiņu suņi mūs atpazīst ar 'līīgoooa, līīgo'. nedaudz rīklē kaut kas kasījās. un par visām tēmām pēc kārtas runāt.. arī uz to mums rīkles nedaudz kasījās.

plātsmaizi neizcepām, jo bija diezgan vēls, un Līga jau kādas pāris reizītes pie radiatora nedaudz aizmiga. alus+šokolādes ballīt'  izpalika, bet.. tā ir pārcelta šobrīd uz nenosakāmu laiciņu.

jā, šādi vakari ar zvaigznēm un smiekliem - tie ir tie paši labākie.

 šovakar, rītvakar un parīt - randiņi ar:

• ekonomiku
• matemātiku
• un vizuālo mākslu.

lāčuks saka "Čau!" un saka, ka Tev jāiet jāpiepilda savs viens sapnītis šovakar. un atvadās reizē ar mani.

krītiņu tēja

nākot mājās [pa tumsu, protams], pārdomāju filmu sižetus un dažreiz to nicinājumu, kādu sakām "Tā jau notiek tikai filmās..." un muļķīgi tā ir teikt. kādēļ? - vai tad tā nav? padomā kādreiz par šo, kad esi kopā ar kādu sev pavisam tuvu un mīļu cilvēku. vai tad nestāv priekšā kādas filmas skats, kur ir gadījies redzēt šādu brīdi?

man ir gadījies to izbaudīt. 

un tādēļ tā diena man ir mīļa un atmiņā būs. kaut viņu tā arī vairs neesmu redzējusi.

tādēļ, būtu muļķīgi teikt, ka viss skaistais un neticamais notiek vien filmās. mūsu dzīves ir mūsu filmas, mēs paši esam šo filmu režisori. un aktieri... aktieri nav vajadzīgi. kādēļ par kaut ko vajadzētu izliekties? izlikties drīkstētu tikai ļoti retās reizēs, kas arī būtu ļoti reti.

un vispār... šodien diviem foršiem cilvēciņiem ir ļoti jauks skaitlis kopā - 10!

izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids

jo mazāk tiek gulēts, jo lielāka iespēja dzīvot ar aizkaitinājumu. grrr. tādēļ nav ieteicams šonedēļ izmēģināt manas nervu stīgas. nebūs nekas jauks. bet ilgi tāds riebīgs garastāvoklis nebūs.
tā iet, kad laicīgi nevar iesākt darbu zīmēšanā un pēdējā vakarā visu rauj kopā. bet pirms tam skice jau bija gatava. puspabeigts darbs bija, tādēļ... tik slinka jau arī neesmu, kādu gadās dažreiz piedzīvot.
turpinu priecāties par tumšo laiku un to, ka mandarīni arī sāk veikalos parādīties mazliet vairāk kā pirms tam.
ņemot vērā to, ka ir novembris, sveču vakari tikai tā pa īstam sāksies! 8)