meklēju masieri (un tuvāko zaļumballi ar dejām)!
nopietni, man tāds noderētu, jo man pat svētlaime ir apgulties gultā un skatīties sienā. vai radiatorā.
biju Rīgā, pasēdēju pāris minūtes pie ārsta. neko jaunu nepateica, jādzer zāles un kaut kāda ārstniecības kūre,kas ir Ukrainā. jauki,ne - Ukraina? bet fakts ir tāds,ka Kripiņam dienu izčakarēju ar to,ka mani bija jāved,jo tomēr - Rīga nav mana stiprā puse. nu, vismaz savu pilsētu pazīstu - nav arī tik traki.
ar Leldi izgājām šovakar ārā. vismaz kāda pastaiga, savādāk vien nosēdēts istabā,kur tikai var sabojāt garastāvokli un iegūt dusmas. jā, tēvs atkal, par velns viņu zina ko, ārdās, visu izliek uz manis. sasodīts, es to virtuvi beržu, tīru,kārtoju, bet man uzbrauc, ka es "tikai sēžu draugos un neko citu nedaru". jā, bļeģ, jālēkā aiz prieka,ka es esmu mūžam lamājamā persona un nekam nederīga meita viņa acīs? būtu priecājies,ka es sūdus netaisu,jo tāda sūdu taisīšana mani nevelk. bet nē... žulti pie sevis daudzi nevar paturēt. brīžiem kļūst interesanti paklausīties,kāda es esmu. mūžam neuzzinātu!
kas vēl? - man ir bail no sava kaimiņa. zvēru,man būtu bail atrasties pēc 20'' ārā,pie pastkastītes!
man sāp kājas, bet es vēlos vēl doties pastaigā. kaut nakts vidū, bet tikai,lūdzu, pastaigu....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru