varētu vienkārši sēdēt un pinkšķēt par to,ka atkal nekas neizdodas. ka tie sasodītie milimetri atrodas par daudz auseklīša zīmei, ka galvā nelien pilna psiholoģijas teorija, ka mykoob'ā nav atzīmes ieliktas, ka zāles beigušās, bet jādzer vēl ir tāpat, ka raksti nav pabeigti, ka - galu galā - pa brīvajām dienām nav izdarīts tas,ko vajadzēja izdarīt - izmācīties, uztaisīt 3D zīmi vizuālajā mākslā. kod kaut pirkstos, bet izdarīts nav.
nervi uzdod, miegs nāk, bet gulēt doties nevaru - jāmācās. sāk šķist,ka dīvānu pat neizlaidīšu - nogulšos tāpat - ja jāceļas 6'' un es ticu,ka gulēšu vien 1'', tad jā - kāda jēga ērtībām?
atā,miedziņ, mīlēju tevi,bet nav lemta mūsu mīlestība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru