un manu radošo pusi nekādi nevar pierunāt darboties. ne palīdz Placebo dziesmas fonā, ne kapučīno. nu jau atdzisušais un daļēji izdzertais. sēžu un blenžu ekrānā, kurā nekas neparāās. vien kursors,kurs mirgo un caur šo mirgošanu cenšas ieskaidrot,ka jāliek burts pie burta, vārds pēc vārda, rindiņa pēc rindiņas, līdz darbs pabeigts un ar smaidu var nospiest "saglabāt", pēc tam "pievienot e-pastam" un "nosūtīt". nerodas tā un nerodas šitā.
neradīsies arī šovakar.
es vēlos atpakaļ savu iedvesmu,kad varēju stundām rakstīt un rakstīt,nedomājot par nogurumu un apkārtējo pasauli. vēlos TO laiku atpakaļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru