PRIECĪGAS OLIŅDIENAS!
varētu teikt, ka pirmo reizi esmu visu darījusi Lieldienās pareizi - šūpojusies, situsies ar olām, ēdusi olas ar sāli. varētu teikt, ka Lieldienas ir izdevušās. bet vēl ir rītdiena - kad jāmācās psiholoģija un vācu valoda, jo otrdien jau saliktas ieskaites. nomācoši, kas nomācoši.
vakar atbrauca Lauriņa (tā vienkārši skan piemīlīgāk ;D) paciemoties, arī - savā ziņā - atpūsties. alus sarunas pie ezera, garumgarās pastaigas visas dienas garumā, gandrīz aizgājām līdz Sēkļa ezera, bet tas bija nedaudz patālāk no turienes, kur bijām mēs - meža izcirtumā, kur apkārt vien bija pieminētās vietas Ralfa Kokina "Kurzemes vilkaču nostāstos". cik jauki, ne? - es dzīvoju tur,kur varu mierīgi aizcierēt tur,kur visas šausmiņas reiz notikušas.
anyway, nekad nesanāk tā pa īstam pastaigāties, īsti negadās tā, ka kāds ir ar mieru staigāt pāris kilometrus... tādēļ es priecājos,ka ar Lauriņu sanāca tik jaukas pastaigas, ka centīšos visus pēc kārtas vilkt ārā un doties šajās jaukajās pastaigās un likt iedomāties, ka esam tuvumā jūrai, kaut ejam pa mežu un jūras nav tuvāko 20 kilometru rādiusā.
ak jā, esmu atklājusi kleitiņu sezonu. tas nemaina faktu, ka šodien jutos diezgan neiederīga - tik daudzi bija savilkuši jakas, ka atlika vien nobrīnīties - kā nav karsti? jo stacijā karstumiņš bija vel lielāks, jo ēnā bija +17°C. atliek vien sākt prātot, cik tad īsti bija to grādu saulē.
eh, fonā man skan Blue October dziesmas, kuras pārsūtīju no Lauras telefona, un uz galda karsta tēja.
neatteikšos no vairāk šādiem vakariem ar BO mūziku un karstu tēju, kamēr saule noriet.
es gribu : uz Arteli - pie Dzelzs Vilka un Ķestera, kaudzi jaunu grāmatu, vasaras naktis un pļavas smaržu, sienāžus, alus sarunas, lai viss beidzot nokārtojas tā, kā vajag, ne tā, ka nevajag.
ak jā, un arī uzzināt, kā šitam te blogam var uzlikt bezmaksas tēmu, jo nekādas dižās sajēgas, kā to visu dabūt gatavu, nav.
