14/11/17

ir tās reizes, kad ar kārtīgu izraudāšanos vienkārši nepietiek. šķiet, ka varētu raudāt mūžigi un tāpat nepietiktu. situācijās, kad pats vairs nesaproti, ko iesākt, ir apjukums un arī bailes, saprotu, ka bēgšana nelīdzēs, jo... nav jau kur īsti aizbēgt. tev ir jāpaliek uz vietas kā stabam, gaidot, kad viss sakārtosies, jo juceklī nevar sakārtot domas. un domu ir daudz. iespēju, nedaudz mazāk. lai arī saprotot, kāds būs gala iznākums, nespēj savākt sevi rokās un uzdrošināties. sāp visiem. vienmēr kādam sāpēs.
un laikam tas ir tas, kas rauj bedrēs, nedodot nevienu pašu, kas tevi no tās vilks ārā.

i still call this m a g i c

grēks atzīt, bet es mīlu lietainu laiku. ar karstu karameļu tēju krūzē uz palodzes, fonā atrasta mūzika noskaņojumam (šajā gadījumā - iekš Spotify "Melancholia", vēl precīzāk - Alice in Chains - Nutshell). lai arī es tiešām labprātāk esmu siltuma pilnos vakaros, rudens melanholija ir daļa no manis. vai arī - es esmu daļa no rudens melanholijas. tieši tik skaisti, cik skaisti ir pavasara un vasaras vakari, tikpat burvīgi ir rudens sākuma vakari. protams, nav patīkami sajust aukstas lietus lāses uz kakla un lietū atrasties ar drēbēm, ir patīkami sajust sava veida burvību uz savas ādas. jāatzīst, ka ir patīkami pēc tam sajust uz savas ādas siltu ūdeni, pagatavot kādu brīnumaini gardu tēju un ieritināties segā, atverot logu, lai ielaistu istabā svaigu gaisu.

i'm calling this magic

heart's mess

brīžiem kļūst teju vai smieklīgi, cik otrs ir.... nezinu, pat kā nosaukt- naivs, dumjš, izmisis?- ka domas maina tik ātri, cik zeķes nespēj nomainīt. smejas aiz muguras? - kāda starpība, draugs! grib izpostīt to, kas ir otram? - nu kuram tad tā negadās?! un kur tad palika piesardzība? laikam jau tā tik tiešām ir - nospļauties par otru, jo vienmēr jau būs tādas dumjas meitenītes, kuras būs blakus. ir tikai viena lieta - tās naivās meitenītes izaug un sakravā visas savas mantas, neatskatīdamās atpakaļ. jo pagātnē vairs nekas nebūs redzams.

13/4/14

“Fall in love with someone who wants you, who waits for you. who understands you even in the madness; someone who helps you, and guides you, someone who is your support, your hope. fall in love with someone who talks with you after a fight. Fall in love with someone who misses you and wants to be with you. Do not fall in love only with a body or with a face; or with the idea of being in love.”

all my cracked bones

savos 20 esmu sapratusi, ka nav neviens cits labāks vecums par šo. jā, maksa par ārstniecību nav lieliska, bet to vēl nedaudz var pieciest (ja sakod zobus un nedomā par sevi).

tātad, kāpēc man ir uzskats, ka nekas nav labāks par 20 gadu vecumu? pavisam vienkārši. pirmkārt, šis ir vecums, kad esmu ieguvusi pārliecību par to, ko daru. kas izdarīts, izdarīts un tā ir pat labāk ir attiecināms pat uz to, ka esmu pametusi darbu, kurš man patiesi patika. jā, man pietrūkst gatavot cappuccino, mochu un lattes. bet šobrīd ir labi. un tas taču ir pats galvenais, vai ne?

otrkārt, šobrīd man vislabāk patīk sarkana lūpu krāsa. un vēl vairāk mīlu savu bālo ādu.

treškārt, šis ir tas vecums, kad man savs izskats šķiet vislabākais, kāds man jebkad ir bijis. un to ir teikuši pat daudzi, tā kā esmu uz pareizā ceļa.

ceturtkārt, esmu pati sev pietiekami laba un pat daudzreiz vairāk.

piektkārt, nu jā, mani nokaitina citu stulbā uzvedība un stulbums, nespējot pieaugt, kaut arī par mani ir daudz vecāki. c'mon, pietiek. tev ir jākļūst nobriedušam vienreiz, cik var?

sestkārt, vērtīgās atziņas visai dzīvei: ja esi izvēlējies būt preteklis, galu tu saņemsi attiecīgu savām izdarībām. Karmas likums noteikti ir jāatceras. ja neatceries, ietetovē sev to.

septītkārt, pieturos joprojām pie "ja apsolīji, tad izdari". kas tu esi par cilvēku, ja vari bārstīt apkārt savus sasodītos solījumus, bet tad, kad jāizpilda, esi zaķpastala un meklē visvisādus ieganstus un melus, lai tikai nedarītu. well, grow up, you bastard.

astotkārt, es zinu, ko tik tiešām vēlos savā dzīvē. un tas ir sasodīti lieliski, vārdos neaprakstāmi un manu ierasto pasauli mainoši. tieši tas, kas man ir bijis tik ļoti nepieciešams. ♥ 

smaržo pēc visiem taviem stāstiem

lai arī cik ļoti es mīlu rakstīt, tomēr motivācijas vēstules rakstīt man patiesi nepatīk rakstīt. katra jāraksta citādāk, jo noskatītie varianti ir pagalam atšķirīgi. un, dies' pas', sajauksi adresātus un no visas sirds vēlēsies, kaut zeme atvērtos un tevi (šeit: mani) aprīt. turēt īkšķus, ka kādam esmu patiešām vajadzīga.

arvien biežāk pārliecinos, ka nevienam nekad nedrīkst teikt, ka tev iet patiešām slikti. lai arī cik ļoti gribētos izkliegt visu, kas ir iekšā, nedrīkst. sakost zobus, kost lūpās un tā visu laiku. visu sasodīto laiku. mūžīgi mūžos. bez āmen. būsim atklāti, cik lielā mērā otrs priecāsies par tavu nelaimi? un cik ļoti otrs pastāstīs, cik viņam iet labi, lai iedurtu jums sirdī un mugurā (tas tā, lai pārliecinātos par tavu sakāvi) miesnieka dunci. nu jā, cilvēki ir un paliek cilvēki. varbūt arī tādēļ man īsti nepatīk cilvēki, jo katram ir sava maska, katram ir kaut kas, ko pateikt, melot un nonievāt. tikai un vienīgi, lai iegūtu savu labumu. okey, visbiežāk - lai tikai apmierinātu savu smieklīgo ego, sabojājot otram teju vai visu dzīvi. tomēr, ja jau cilvēkam tā patīk runāt, jāatceras vienmēr ir viens - karma mīl būt tavā tuvumā, lai vienā jaukā dienā iedurtu ar adatu ego dibenā.

pie reizes vēl jāpadomā, kur gan palikuši mani, tā saucamie, draugi? kurā brīdī visi kā viens pazuda? bet tā jau vienmēr notiek - kolīdz izvēlies iet savu pašreizējos dzīves ceļu, tu viņiem neesi vajadzīga, ja vien nemīli atrasties 24/7 bāros, bļaujot pēc glāzes papildināšanas vai vienkārši nepazīsti pietiekami daudz vienu cilvēku, kuriem interesētu attiecības vienas nakts garumā. meh.

šodien sapratu vienu: ja drīzumā neiemācīšos iekurināt plīti, man draud brutāla nosalšana zem divām segām aukstā mājā, bet, johaidī, žēl aizvērt aizkarus, jo ārā vēl ir gaišs!

but baby, we act like strangers that have never met

rīta kafija pirms maiņas, kad pati stāvēšu aiz bāra, lai pagatavotu kafijas tiem, kuri bez tās nespēj iedomāties ikvakara gaitas.

pēdējā laikā pieķeru sevi pie domas, ka vēlos visu pa jaunam. tas ir, vēlos pilnībā pārmainīt visu savu dzīvi, un, pats galvenais, sevi pašu. lai arī pietiekami dauzi man saka, ka esmu ļoti mainījusies, kļuvusi tāda un šitāda, uz ielas neatpazīstama... tas nav pietiekami priekš manis pašas. atkal esmu studiju meklējumos, meklējot to, ko es, ar lielāko prieku, mācītos un mācītos... un neizlemtu par studiju pēkšņu pārtraukšanu, nododot sevi pilnībā baristas darbam.

.

"After all is said and done, I need you to hold me. I need you to let me rest in your lap. I need you to tell me that you love me and that I’ve been such a good girl for you."