grēks atzīt, bet es mīlu lietainu laiku. ar karstu karameļu tēju krūzē uz palodzes, fonā atrasta mūzika noskaņojumam (šajā gadījumā - iekš Spotify "Melancholia", vēl precīzāk - Alice in Chains - Nutshell). lai arī es tiešām labprātāk esmu siltuma pilnos vakaros, rudens melanholija ir daļa no manis. vai arī - es esmu daļa no rudens melanholijas. tieši tik skaisti, cik skaisti ir pavasara un vasaras vakari, tikpat burvīgi ir rudens sākuma vakari. protams, nav patīkami sajust aukstas lietus lāses uz kakla un lietū atrasties ar drēbēm, ir patīkami sajust sava veida burvību uz savas ādas. jāatzīst, ka ir patīkami pēc tam sajust uz savas ādas siltu ūdeni, pagatavot kādu brīnumaini gardu tēju un ieritināties segā, atverot logu, lai ielaistu istabā svaigu gaisu.
i'm calling this magic
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru