vakar nācās secināt to, ka vilties cilvēkā, kurš, pēc būtības, nav nekas manā dzīvē. tomēr - sanāca vilties. lai gan, pati vien vainīga esmu, ka cenšos ticēt tajā, ka ikvienā cilvēkā ir kaut kas labs. tik un tā - ja cilvēks saka, ka ir draņķis, noticiet. nemelo.
lai nu kā, melnā strīpa, kura pārtapusi melnajā caurumā (mani sūcot iekšā), neatkāpjas. laikam tiešām ir tā - ne visiem viss lemts. vienmēr būs kāds, kuram būs viss, kamēr otram... varbūt tikai viņš pats.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru