neesmu tā arī sapratusi, kādēļ man ir tā neticība tam, ko kāds saka. kaut vai tas, ka mani nosauca par skaistu. galvā, protams, ir tas - citas ir skaistākas par mani! vai par to, ka būs labi. nekad negribu otram ticēt. laikam jau tam pamatā ir labs iemesls. parasti visam atrodas iemesls - kādēļ tā ir, kādēļ tā nav.
un vispār, cilvēki ir ļoti aizspriedumaini. atliek vien pateikt, ka patiešām gribu izdurt pīrsingu, lai sāktu viebties un šķobīties. interesanti, pēc cik ilgas šķobīšanās krunkas atstāj jebkādas pēdas šķobeklī? well, šis ir mans ķermenis, ar kuru dzīvoju ik dienu. man šķiet, ka tās ir manas tiesības darīt to, ko vēlos ar to. jā, kaut sadurt pīrsingus vai notetovēt savu ķermeni. tas pats ir arī ar mūzikas gaumi. saprast īsti nevaru - jocīga es vai jocīgi apkārtējie, ja nespēj pieņemt to, ka katrs esam atšķirīgi, ka katram ir tiesības kļūt par personību, pilnīgi vienalga kādā veidā, bet kļūt. un tas ir skumji, ka netiek pieņemts tas, ka ir atšķirības. mūžīgais vienīgais modelis - tāds un šitāds. nedod dievs, ka būsi atšķirīgs! izsvēpēs ātri un ar visām mantām.
vai pietiek pateikt, ar ko reiz esi bijusi pazīstama. būs tracis no visām pusēm. galu galā - vainīga esi pati. kādā veidā, to arī neizprast. bet esi. bez paskaidrojumiem atstāt un notīties.
tas viss ir tik ierasts, ka normāli šķiet ar to saskarties ikdienā. diemžēl? - diemžēl. ātri noriebjas šāda veida rutīna.
bet ja par ko patīkamu - izbaudīju Rīgas skaistumu pilnīgā slinkošanas maratonā. nosvinējām Elīnas izlaidumu, kur es slēdzos ārā no vermuta. tā teikt, nedzert neko, ja pirms tam dzerti pretsāpju līdzekļi. bet... jā, Rīga IR ļoti skaista. īpaši naktīs, kad cilvēku ir ļoti maz. protams, ja tie vispār parādās uz ielām.
pļavā zied margrietiņas. mēģināju pat zīlēt. sanāca, ka nemīl. bet tāpat nezinu, kā ar to zīlēšanu ir. precīzāk, kad tā zīlēšana darbojas - konkrēti Jāņos vai visu laiku, kad margrietiņas zied.
mežģīņu kleitas nevar būt par daudz. tādēļ skapī man ir vēl viena mežģīņu kleitiņa. gaidu tikai jebkādu iemeslu, lai to vilktu mugurā.
man patīk būt sievišķīgai. tas nebūt nenozīmē, ka nevēlos atkal sarkanas kediņas, tad vienkārši nozīmē, ka man patīk būt tādai, kādai man patīk būt - gan ar kosmētiku, gan bez tās.
man... man vienkārši gribas lilijas. uzdāviniet kāds, lūdzu!
Diemžēl mūsu sabiedrībā vēl joprojām valda Padomju laiku uzskats - "jo pelēkāks esi, jo labāk". Taču mūsu paaudze ar visām četrām ir tam pretī, un es ļoti ceru, ka mūsu bērni varēs augt bez aizspriedumiem nosegtā pasaulē un spēs izvēlēties pareizo ceļu, ja ne paši, tad zīlējot margrietiņās! (:
AtbildētDzēst