gandrīz četras stundas esmu augšā un tāpat atkal esmu nonākusi pie secinajuma, ka mani kaimiņi ir patiešām jocīgi. jā, jocīgāki pat par mani. tikko viens pa ceļu rāpoja pakaļ sunim. skats jau pa rubli. un kaut kas interesantāks vismaz ir par sēdēšanu istabā. vajadzētu jau doties pastaigā (ko vēlāk noteikti darīšu un nedaudz pafotogrāfēšu), bet garastāvokļa tomēr nav un nav. pamatoti, bet gan jau. gan drīz viss būs labi.
vakar bija kārtīga saruna ar Taurenīti. esam izrunājušas savus sapņu vīrušies pēc gadiem pieciem (varbūt pat ātrāk, dzīvosim - redzēsim). un sodien sāku domāt - vai tādu vīriešu dzīvē vispār ir? respektīvi - mūsu aprakstīti? kaut kas uz to pusi ir, bet tieši tā, kā mēs aprakstījām... ja meklētu, varbūt pat atrastu. vēl laiks ir. vēl viss priekšā.
...ja vien atkal nav par vēlu...
un šobrīd neatteiktos no kārtīgas muguras masāžas. derētu atsākt iet pie Akmeņkalnes. kad būs lieki četri lati par divām apmeklējuma reizēm nedēļā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru