kā es vēlos visas tās vakara sarunas, kuras mums bija gandrīz katru vakaru. bezjēgā runāt, smieties, dzīvot. manam prātiņam tādas sarunas joprojām ir vajadzīgas. tomēr sasodītā skola un nogurums dara savu.
un es jūtu, ka esmu mainījusies uz negatīvo pusi. kā tieši, nezinu. bet jūtu.
mammai paredzētā šallīte jauki aužas uz priekšu - pa pāris stundām noaudu nedaudz pāri metram. *jūtas lepna*
brālim vēdergripa, šodien viņš uz saviem kursiem pat neaizgāja. čīkstēja, ka es viņam "pliekanu tēju'' dodu. starp citu, piparmētru tēja ar nedaudz ķimenēm, ir garšīga. pat priekš manis, kam ķimeņu tēja ir šausmas. es saprotu, ka vīrieši ir tiešām nevarīgāki, kad ir saslimuši (starp citu, tas tiešām ir pierādījies psiholoģijā!), bet mans brālis tiešām sāk kaitināt, jo man ir jārūpējas par viņu. manos mērķos vēdergripa neietilpst. bet lai jau. kad man būs gripa, brālis būs spiests man izdabāt. ;D
šodien jūtos kā urla, jo man ir milzīgs T-krekls (loti līdzinās tiem, ko kādreiz Kaulicu Toms velk) un trennuškas, bet man ir vienalga - ir piektdiena, ir vakars. un, pie velna, mani tāpat neviens neredz. labi vien ir. sāktu vēl smieties. bet šāds mājas apģērbs ir ļoti ērts. oi,oi,oi, cik ērts!
pārstāšu domāt par viņu. ar šo vakaru. ļaušu dzīvot sev un dzīvot viņam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru