klausos Electric Feel un saprotu, ka man ļoti pietrūkst bezrūpīgā bohēma. i mean, dzert alu, smieties, dziedāt līdzi dziesmām, kuras kāds spēlē uz akustiskās ģitāras, ākstīties un muļķoties, doties kaut kur pastaigāties naktī un nedomāt par to, kas notiks vēlāk, jo viss, kas notika, vienkārši notika un bija brīnišķīga sajūta justies vienkārši brīvai un atraisītai. diemžēl... visam ir beigas un ir jāatgriežas ikdienā, kurā ir iestrādājusies rutīna : piecelties - iedzert kafiju - saģērbties - darboties mājās / dārzā - gatavot vakariņas - sēdēt un nenojūgties - iet gulēt. meh. rutīna ir gaužām neapskaužama lieta.
toties vakar satiku savu mīļo Baibiņu. tiesa, gaidīju gan trīs stundas, kamēr viņa iebrauca. pasēdēju un padzēru tēju, kur tālāk devos uz Bastejkalnu, lai tur vienkārši pasēdētu un baudītu mieru. bet tā nebūšu es, kas nepievilinās visādus jocīgus ļautiņus. za to, izstaigājām abas šausminošus gabalus, atradu 'Roku Cepurē', uz kuru mani ik pa laikam aicina, hipsteru/ mākslinieku kafejnīcu un vienkārši vēlāk sēdējām laimīgas ar YoYo saldētajiem jogurtiem pie loga. ak vai, pie lieliskiem ķermeņa krēmiem (par smieklīgu cenu) - arī tikām
tik un tā, vakar teiktais "Tu man kā vecākā māsa!" izskanēja patiešām jauki un nedaudz arī mīļi
*kaut arī man pārdevējam Antonam bija jāpajautā vien par austiņu iegādi*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru