es skaitu naktis negulētās

neatceros pēdējo reizi, kad būtu piecos no rīta aizmigusi. tā teikt, sagaidīju to, kā gaisma aust un varēju iet gulēt. skolas laikā. vasarā tā ir normāla darbība - sēdi pie loga, klausies sienāžos, ietinoties segā. un teikšu atklāti - ja aizmieg piecos no rīta, tad uz skolu piecelties laicīgi vairs nav iespējas. viss, ko no rīta atceros - bubināju kaut ko mammai pretī. garlaicīgi noteikti šorīt nebija. tāpat kā vakar. un visu iepriekšējo nedēļu. darbīga nedēļa, jo

- mums bija jāgatavo pārsteigums 12.klasei viņu 'pēdējam' Pēdējam zvanam. negulēt un baudīt brāļa dusmas nav jautra lieta, toties var iemācīties pagatavot sviesta krēmu;

- protams, ka mums bija vēlme redzēt, kā 12.klašu audzinātājas tiek atvestas uz skolu, tādēļ devāmies uz skolas sētu, lai to visu redzētu. laikam varu nepiebilst, ka pērles, kā mēs savu audzinātāju (un kā arī citas skolotājas) vedīsim uz skolu, bira vājprātā. smējāmies līdz asarām, vaigos sametās krampji, ka pēc tam grūti bija atgūties un pērles bira tālāk;

- Muzeju nakts izpalika. sirdsapziņa neļāva nebraukt uz Saldu, uz jaukto koru salidojumu "Mēs lidosim!" un arī sestdienas dienā nav prieka lieta, tomēr ir tiešām daudz lietu, kuras vienkārši ir jādara, lai arī cik ļoti liela vēlme būtu tās nepildīt. aizbraucot uz Kalnsētas pagasta estrādi, secinājām, ka koristus negaida - vārti ciet, līdām ar vēl kādu kori pa krūmiem, netālu no upītes. tālāk jautrība - četras stundas sēdēt ēnā un salt nost. tā arī nesaprotu, kas ļaunāk - nosalt vai nodegt. bet es tāpat pie pusdienu galda spēju apdedzināt savu Rūdolfa degunu. man vienkārši veicas! to pašu varētu teikt vakarā, kad salidojuma koncerts bija beidzies un ātrāk devāmies uz autobusu, jo mani vienkārši pievelk kamenes, kas zem tautastērpa brunčiem lido. tizlums nemirst! zūd tikai tas, kuram tas tizlums. toties, kur gan vēl būtu dzirdama lieliska pērle, kā - "Ja nebūtu Džastina Bībera, Nikolajam Puzikovam nebūtu ko dziedāt!"

- ieskaites ieskaišu galā, darbi darbu galā. un ir liela negribēšana. joprojām;

- flirta maratons : aiziet! kurš zaudēs?

sāku skaitīt cilvēkus, kas zina manus nodomus vasarai. varētu būt, ka tie ir vien divi cilvēki. pārējiem negrasos vēl neko teikt. neesmu īsti māņticīga, tomēr tie ir tie cilvēki, kuri tur par mani īkšķus, lai tiešām izdotos tas, kam vajag izdoties. jebkurā gadījumā - vasara patiešām būs raiba! to varu teikt pavisam droši.