vakar bija muzeju nakts. un vakar bija sezonas atklāšana Jūrmalā. protams, audējos nebijām. tagad ir bail, ka ar kādām stellēm mums vēl nemetīs. jā, izdoma man šobrīd strādā.
tātad, izdomājām, precīzāk - piedāvāja Līga doties uz Dzintariem. jā, "Dzelzs Vilks" vieno. rīts iesākās tīri vai jauki, jo lietus nelija, kaut bija solīts. tīri vai pozitīvi. tā kā manam sunim ir mīlestība pret cilvēkiem, bija vien jāpaiet pretī. mūzikas klausīšanās, matu žāvēšana, zvanīšana Kripiņam *jūtos ļauna, jo, kā vēlāk izrādījās, aizrijās ar maizi*, mālēšanās pēc ilgiem laikiem un došanās uz stacijas pusi. Līga piespieda ņemt līdzi jaku/mēteli, jo vējš bija nejauks. RIMI nopirkām sev dienas pārtiku *divi buljona pīrādziņi, ledus tēja, saldējums* un vilcienā iekšā! izsecinājām, ka mums patīk doties kopā ar vilcienu - agrāk vienmēr kopā devāmies uz jūru, tagad Līga pati katru otro dodas. ;D
Dzintaru soliņi tika iekaroti, jo gaidījām Kristaponkuli no Rīgas. sagaidījām, devāmies uz jūru, kur bija divas jocīgas kaijas, no kurām pat bail nedaudz sametās. tīri vai normāli - ja sāk plūkties un dejot - jums nemestos jocīga sajūta?
paklausījāmies Autobuss Debesīs *bērnība!*, padziedājāmies, izdomājam iet pie Antonijas uz kafejnīcu padzert tēju. pat Līga piekrita, ka Antonijai kafejnīca ir jaukā vietā.
tad, jau zvanīja Kripiņš *man,protams, ir komentārs no Līgas*, līdz ar to devāmies pie strūklakām. tālāk jau Jomas iela. pāris reizes uzskrēju virsū pedālim - jā, uz potītes ir zilums. biju arī forever alone, jo par mani ik pa laikam aizmirsa. bakstīšana, pats par sevi saprotams, bija.
atkal jūra. vispār šī ir sadaļa, kādēļ es te rakstīšu, jo pēc Kripiņa, ēē, lūguma, blogā vajag kļūt slaveniem abiem ar Arvīdonkuli.
jūrā ūdens bija silts, ja salīdzina ar ezeru, tad jā, silts. brutālie cilvēki - sākās gandrīz mērcēšana, kurā pat es sāku ciest,kaut ko sākuma Līga. pārliecinājās, ka bļaut māku, spiegt māku. kāda velna pēc Līga sāka tās sasodītās smiltis spārdīt? un tagad arī rakstot nesaprotu, kāpēc Kripiņš izdomāja manas nabaga ribas bakstīt? bet jā, tātad - fail, bet ar mani viņš nevarēja tikt no sākuma galā, līdz kaut kā atrados uz zemes un tiku mocīta. viss ir iemūžināts. fuck yeah, mani tiešām neviens nemīl, jo mani sāni ir cietuši no tāda murga kā kutināšanas, bakstīšanas, vārtīšanas.
16" bija paredzēts The Afternoon koncertiņš. tā kā viņi man tiešām nepatīk, paliku ar Arvīdonkuli, Kripiņu, Lauru un Lindu vienā kompānijā. apēst neapēda. Arvīds nedaudz cieta vēlāk.
nu jā, uzzināju, ka arī Arvīdam bakstīšana ir mīļa. kopum abi mošķīši bakstīja mani, bet es arī neesmu labāka.izdevīgi brīži vienmēr ir jāatrod, hih. *au*
un pie Lindas mācīšos pašaizsardzību, jo vienam bija brutāla masāža no viņas, gandrīz līdz lūzumam kājā, bet pats uzprasījās - nav ko bakstīt.
uzzināju arī daudz interesanta. pašai smiekliņš sanāca tagad.
17" bija Reiniks, uz kuru man bija jāapspēj. bakstīt braucošam Arvīdam ir jautri! ieskriet pedālī nav.
kad bijām pie koncertzāles, Reiniks sen ka dziedāja. hah,uz atvadām vēl arī iebakstīju. oh,damn me.
un visiem vajadzēja palikt,lai noklausītos Jurīti! izlikām no sevis visu iekš viņu mūzikas.
tad jau devāmies uz staciju,pirms tam nopērkot kafiju. Majoros atkal biju forever alone,jo vilcienu gaidīju 30 minūtes. papriecājos par skatu stacijā.
hmm... jā, tiku pie jakas uz laiku,jo mētelis bija samučkāts, ka piņķerēties neviens negrasījās īpaši.
tāk, šis ir tā - vispārīgi. šobrīd visu atceros fragmentos - diezgan daudz. bet fakts kā tāds - diena bija jauka!
paldies, mīļie!
