savos 20 esmu sapratusi, ka nav neviens cits labāks vecums par šo. jā, maksa par ārstniecību nav lieliska, bet to vēl nedaudz var pieciest (ja sakod zobus un nedomā par sevi).
tātad, kāpēc man ir uzskats, ka nekas nav labāks par 20 gadu vecumu? pavisam vienkārši. pirmkārt, šis ir vecums, kad esmu ieguvusi pārliecību par to, ko daru. kas izdarīts, izdarīts un tā ir pat labāk ir attiecināms pat uz to, ka esmu pametusi darbu, kurš man patiesi patika. jā, man pietrūkst gatavot cappuccino, mochu un lattes. bet šobrīd ir labi. un tas taču ir pats galvenais, vai ne?
otrkārt, šobrīd man vislabāk patīk sarkana lūpu krāsa. un vēl vairāk mīlu savu bālo ādu.
treškārt, šis ir tas vecums, kad man savs izskats šķiet vislabākais, kāds man jebkad ir bijis. un to ir teikuši pat daudzi, tā kā esmu uz pareizā ceļa.
ceturtkārt, esmu pati sev pietiekami laba un pat daudzreiz vairāk.
piektkārt, nu jā, mani nokaitina citu stulbā uzvedība un stulbums, nespējot pieaugt, kaut arī par mani ir daudz vecāki. c'mon, pietiek. tev ir jākļūst nobriedušam vienreiz, cik var?
sestkārt, vērtīgās atziņas visai dzīvei: ja esi izvēlējies būt preteklis, galu tu saņemsi attiecīgu savām izdarībām. Karmas likums noteikti ir jāatceras. ja neatceries, ietetovē sev to.
septītkārt, pieturos joprojām pie "ja apsolīji, tad izdari". kas tu esi par cilvēku, ja vari bārstīt apkārt savus sasodītos solījumus, bet tad, kad jāizpilda, esi zaķpastala un meklē visvisādus ieganstus un melus, lai tikai nedarītu. well, grow up, you bastard.
astotkārt, es zinu, ko tik tiešām vēlos savā dzīvē. un tas ir sasodīti lieliski, vārdos neaprakstāmi un manu ierasto pasauli mainoši. tieši tas, kas man ir bijis tik ļoti nepieciešams. ♥
