nākamreiz akmeni tev sejā metīšu apdomīgāk

hei, hou!
un izlaidums ir sagaidīts un pavadīts bez visiem tiem, kurus es patiešām vēlējos redzēt savā vienā no beidzamajiem izlaidumiem. priekšā vēl vismaz viena, par otru - pēc tam domāsim, kad būs vismaz viena skola pabeigta. protams, neiztiku bez visiem Mērfija dzīves likumiem, neiztiku bez kārtējiem atklājumiem (ja tā padomā, šausmas, ar ko es esmu rados jeb kādas pretīgas sejas ir cilvēkiem, ar kuriem daļa no dzīves ir pavadīta kopā) un neiztiku bez pārsteigumiem. lai arī neesmu nekāda pārsteigumu mīļotāja, šis pārsteigums ir dzīvi pārvērtošs. patīkami bezgala. :)
Jāņi tika pavadīti reti mierīgi, ar salīdzinoši maz izdzertu alu un sagrieztu pirkstu, lasot Jāņu zāles, sēdēšanu siltā džemperī, cerot, ka odi nenokodīs. priekšā - Dziesmu svētki, kuri tiks pavadīti garos mēģinājumos, kā arī - izbaudot svētku dalībnieka priekšrocības, bet priekšā vēl ieskaņu koncerts piektdien, 28.jūnijā, Tukumā. tad tikai jādomā par pieteikšanos studijām. kur, nu, tur nedaudz jāpadomā.

divi soļi uz priekšu, trīs - atpakaļ

"Es izlikos, ka viņus nepazīstu

Es, rēta, izlikos, ka dzīstu"

 - Klāvs Elsbergs

mēs būsim mūžīgi jauni

mana sen kā pazudusī bohēma ir atradusies! tā bija paslēpusies vasaras vakarā tad, kad nolija lietus. vakars palika vēss, saule devās uz rieta pusi, dārzā smaržoja īrisi un rozā pujenes. un, protams, zaļos gumijas zābakos, kuros sabira daudz gliemežu. šīs vasaras svaigās smaržas ir tās, kuras pietrūkst tik ļoti. 

pleds, sarunas, smiekli. lūdzu, pamatnoteikumi, lai sāktu izjust bohēmu, kas nekad nebūs neviena citā gadalaikā.

laikam tikai tagad saprotu, cik ļoti mana dzīve ir mainījusies. pasaule, kāda man bija pirms gada, ir apgriezusies ar kājām gaisā. aizvien meklēju jaunus veidus, kā savaldīt dusmas. nesanāk nepavisam, tomēr labi, ka vēl pastāv iespēja vienkārši iziet ārā un staigāt apkārt, kamēr dusmas kaut cik norimst. 

nekas jau īsti nemainās. ir tik ļoti daudz kā, kas gulstas zem "nekad" zīmes. protams, "nekad nesaki nekad", bet, ja tā pavisam atklāti - tad ļoti daudz lietu sēž zem šī apburtā loka "nekad".

"Tiem, kuriem tu neesi vajadzīgs, nekad nedrīkst atzīt, ka viņi ir vajadzīgi tev, jo tad viss būs vēl daudz, daudz sliktāk."

- U. Rudaks