Es skatos uz vilcieniem aizejošiem,
Skatos, kā vientuļā naktī tie dodas nekurienē
Un cenšos nedomāt par cilvēku tukšajām sejām,
Kuras maldās, meklējot kādu.
Es cenšos nepierast pie savas sabiedrības -
zirnekļa tīklā, apelsīna, tukšām un aprakstītām lapām,
Un klusuma šeit, garaiņiem no tējas,
Kāda kūpošas cigaretes dūmiem, sienām četrām,
istabas tumšas.
Viss, ko spēju,
pārvilkt segu pāri acīm, lai to visu vairs neredzētu.
Lai nedzirdētu Kāda smieklus pasaulē.
- © L.A.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru