otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

80 gramus laimes

kur paliek tie visi skaistie vārdi, kas reiz ir teikti? kur paliek tie brīži, kas šķita, ka nebeigsies?
kādēļ visu aizklāj attieksme? kārtējie jautājumi bez atbildēm, tieši tā.
man solīja ķert, ja es krītu. bet solījumi ir tukši. es krītu un krītu, mani neviens neķer. un nu man ir ļoti bail. tur nekas nevar būt, bet tas nemina faktu, ka bailes rodas arvien lielākas un lielākas. rīt pierakstos rindā, lai ātrāk visu noskaidrotu un miers sirdī.
es zinu, ka citiem iet daudz sliktāk, bet... galu galā, es arī esmu cilvēks! arī man ir daudz problēmu. kaut nedaudz  es domāju par sevi, jo visu laiku domāju par citiem. un tagad pasaka, ka citiem ir sliktāk. 
vai tiešām cilvēki tic tam,ka es patiesi smaidu un acīs neko neredz? vai tiešām es māku tik lieliski tēlot?
un tas, ka tā krūzīte, kura stāv uz galda nesasista, ir tikai laimīga sagadīšanās.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

22:22

sēdēt uz bēniņu jumtiem trakokreklā un smēķēt cigareti pēc cigaretes.
tā būtu labi.
tā būtu lieliski.
sasodītie melnie laimes kalēji.

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

that fire in dreams

un es smejos un raudu. un izliekos. spēlēju teātri. neviens pat neiedomājas, cik grūti brīžiem teikt, ka viss taču ir kārtībā! nevienam taču tāpat neinteresēs, kas ir patiesībā. 
cilvēki ir tīrākiem melnie laimes kalēji. uzkaļ savu laimi uz otra nelaimes. kaļ un kaļ. izkaļ sev to labo, otram atņemot. manī valda sajūta, ka nekad nekas nav lemts ilgi. 
un kam lemta visa raudāšana, trauku plēšana? nekam, tā tikai pierāda to, ka man nav vēlme būt spēcīgai. ka tomēr labāk ir sarauties čokurā un pārvilkt pāri galvai segu cerot, ka reiz nesāpēs. muļķoju tik sevi tālāk.
viss iet tik tālu, ka kliedzu uz visu. ka pat brīžiem negribu redzēt laimīgus cilvēkus.
"tas bija diezgan pretīgi, ko viņa pateica." - bet mani jau tas neinteresē. es zinu,ko viņa cenšas panākt. lai jau pabarojas no tā un apmierina savu prātu. bet bija pretīgi klausīties. un ir joprojām pretīgi tam, ka mani uzskata par muļķi. un - vai jums kādreiz ir bijis tā, ka kļūst pat pretīgi, ja pieskaras cilvēks, kurš ir melojis par jums otram un melojis jums, izliekoties par draugu?