uz galda karsta kafija. kafijā ik pa brīdim tiek pamērcēts kāds cepums, lai dzīve nedaudz saldāka. rūgta jau pietiekami pati dzīve, kafija nedrīkst būt rūgta. tai jābūt saldai, bet bez pārmērībām.
kas vēl uz galda? - septiņas grāmatas. sešas ar dzeju, viena - ar kopotajiem rakstiem. Blaumaņa kopotajiem. jāgatavojas Dzejas dienai un vēl es vēlējos izprast Kristīnes personību "Purva bridējā". jāsameklē kaut kas tāds, kas man patiktu, ko es velētos iemācīties no galvas un skaitīt klasē, ar izteiksmi un savām sajūtām.
pirmā mācību nedēļa ir pagājusi. jauni priekšmeti pat par spīti tam, ka esam jau otro gadu vidusskolā. nogurums, protams, ir. katra diena sākas vidēji 5:50 un beidzas 15:50. mācības, mājasdarbi, darbi mājās un diena ir pazudusi nebūtībā. pagājusī nedēļas nogale bija pavisam jauka. varbūt arī tādēļ, ka izrāvos no Tukuma. brīvdabas koncertiņš "Eglē" ar secinājumu - Flames izpildīja visu labāk, nekā oriģinālautori, pastaiga līdz ezeram, iešana pāri pļaviņai ar nepārliecību, vai tur būs sauss, negribēšana celties pussešos un tāpat knapi paspētais autobuss uz Rīgu un galu galā - izrāde "Kaupēn, mans mīļais!". viss bija tieši tā, kā vajadzēja būt. gan izrāde, gan tās trīs dienas, kuras tika pavadītas ārpus mājām. sirsnība, emocijas, smaidi, sajūtas. tas, kas patiesai dzīvei ir tik ļoti nepieciešams.
dzīvoju es patiesu dzīve. pēc ļoti ilga laika esmu atsākusi dzīvot. ja jau esmu atsākusi rakstīt, drīz - zīmēšanu, tad jau dzīvoju. jo smaidu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru