atkal ir pagājis laiciņš, kura laikā esmu padarījusi maz. atkal. kā jau vienmēr.
biju Rīgas svētku lielkoncertā kā dalībniece. respektīvi, izbaudīju to, ka jāceļas bija 5:30, lai visu paspētu sadarīt, lai pusseptiņos būtu jau pie skolas. lietus,lietus,lietus un tautastērpa maiss tika izmantots kā lietussargs. pietam, braucu turp saaukstējusies. viss tas, kas tika veiksmīgi izārstēts, atgriezās 10 minūšu laikā jeb no tā laika, kad biju skrējienā uz skolu no mašīnas un no skolas uz autobusu. nemīlu lietu.septiņas stundas tika pavadītas estrādē bez pārtraukuma. pārtraukums no četriem pēcpusdienā līdz septiņiem. satiku vēl savu bijušo klasesbiedru - viņš nedaudz piestrādāja par manu ēzelīti un paturēja somu, dziesmu grāmatu un trideksni. un tad jau sākās koncerts. balss izdziedāta līdz pēdējam, jo tās bija dziesmas, kuras skanēja manā bērnībā. īpaša atdeve tad ir. no sadziedāšanās pazudu pie sava Mežonīša. lai arī cik patīkami ir tad, kad Rīgā satiksme ir bezmaksas, reizē uzjautrinoši un kaitinoši ir tad, ja kāds iereibis čalītis cenšas otram ieskaidrot, ka esmu laime, jo man ir sarkani mati. jup, esmu atkal pievērsusies sarkanajam tonim. vārdadienas pasēdēšana ar radiem. persiki ar šokolādi, biezpienkūka ar nelielu sīpolu piegaršu, pētersīļi nezināmās dārza dzīlēs - tā ir pilnīgi parasta vārda diena. tāpat kā sarunāt ar Henriju to,kas ir jānokutina. un pie kājas, ka pēc tam var atspēlēties. galvenais, ka... jā, šī bija mana vislabākā vārda diena! miegaina, bet tiešām lieliska.
par Šausmenītes 3 skatīšanos labāk vispār nerunāt. filma pati par sevi ir smieklīga, bet viņa smiekli filmas laikā... es brīnos,ka man vēl ir plaušas.
esmu atsākusi rakstīt stāstu. čunčinās ļoti lēni uz priekšu, bet es zinu, ka rakstīšu, jo es vēlos kaut kur izpausties atkal. man ir nepieciešams rakstīt.
bet tagad atkal nonācu pie secinājuma, ka man nepieciešams pārtaisīt tumblr blogs. man vajag ko tumšu. vajag pielāgoties rudenim. vajag pielāgoties zvaigžņu pilnām naktīm un tējas krūzēm.
es jūtu, ka rudens būs zem zvaigznēm un naktīm ar tēju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru