biju jau apsolījusi, ka kaut ko ierakstīšu - tātad, šodien diviem jaukiem cilvēciņiem ir vesels pusotrs gadiņš! drīz jau varēs kārtīgi runāt un staigāt. un drīz jau vēl vairāk izbaudīs saulrietus vakarā un tējas vēlās nakts stundās. tā taču būs, vai ne?
bet patiesībā... nu jā, attieksme veido attieksmi. to parāda pāris cilvēki ģimenē. un vēl - mani šovakar aizvainoja attieksme... kad cilvēki sapratīs, ka man visi mani draugi ir svarīgi? ka nevaru vienkārši aiziet prom, ja kāds ir pie manis vai otrādi. skumji, ka tā domā, ka varu tā vienkārši, bez problēmām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru