take me down to the Paradise city

cibric,cibric!

esmu atkal atpakaļ Tukumā - trīs dienas izciemojos Rīgā, pie Lauras. jaukas un mierīgas ciemošanās dienas, kurās gadījās gan lielais karstums, gan lietus gāzieni divas dienas. un šāda lietus dēļ jau dulli cilvēki ir domāti, lai vakarā dotos ar lietussargiem pastaigā... pa peļķēm. un galvenais - tādās lielākās. mazās peļķītes nav interesantas, tas jau zināms. un jā - man no bērnības šādas pastaigas lietū ir patikušas. 

un jā, izdzīvojos jauki Rīgā. kā jau parasti pie Lauriņas.

un no vakardienas arī zinu, kur atrodas Latvijas Kultūras Koledža. episki jau bija tā meklēšana. bet atrast atradām. un AB dambī (jeb pretī tam) bija kaut kāds pasākums, kur čalītis bungas iemēģināja labi. un jā, tā vieta man tīk arvien vairāk, ja vien mani neceļ gaisā, kas, saprotams, nav jauki. bet pēcpusdiena visā visumā - jā, tā bija man visjaukākā.

un man kārtējo reizi ir kapučīno un kārtējo reizi velku Guns'N'Roses mūziku. eh, nu piespiediet kāds man iet taisīt mammas draudzenei dāvanu dzimšanas dienā!

reach the sunrise!

sveicināti visi tie,kas te vēl kādu reizi iegriežas, lai palasītu manas nesakarīgās domas, kuras slinkoju pierakstīt uz mazām piezīmju lapiņām!

nu, jebkurā gadījumā - sveiciens jums visiem!

cilvēks ir pavisam jocīga radība. sen esmu teikusi, ka tā ir, bet jā - laiku pa laikam pašai tas ir sev jāatgādina, ka tas ir normāli būt ne-normālai. būt citādai, ar citādāku pasaules uztveri.

atgriežos pie iesāktās tēmas, par to, ka cilvēks ir jocīga radība. domā nepārtraukti. un mūžīgi kaut kas prātu nodarbina. nevaru pat pasēdēt uz palodzes bez domām par to, ko kāds šobrīd dara. vai dzer tēju, vai tomēr lēkā apkārt kaut kur pasaulē. šodien man teica, ka tās ir pēdējās šausmas, ka uztraucos par visiem citiem, bet ne par sevi. vai tad tas ir tik slikti kādreiz domāt par citiem? ir taču pozitīvais aspekts tam visam - neesmu egoiste! kādēļ tas ir tik slikti, ka domāju par citiem? ja jau nervozēju par citiem, tad jau man tie cilvēki ir svarīgi. ļoti svarīgi dzīvē. tā taču ir, vai ne tā?

pff, biju cerējusi,ka no manis šovakar kaut kas jēdzīgs iznāks, bet pļuks vien bija kārtējais. nu, neko darīt.

starp citu, ja kādreiz ar kādu runājot pa telefonu uznāk vēlme pagulēt zālē, saulītē... pārbaudiet, vai tur nav divmetrīgi saldo ķiršu koki, jo es to šodien aizmirsu. tagad visa zaļās kleitiņas aizmugure ir ar sarkaniem ķiršu pleķiem. tā turpinot, daudz ko sasniegšu. 

un vēl - Goran Goras albums "JetLag" šovakar ir man ar īpašu skanējumu.

un arī vēl uzmācas vēlme atrasties augustā Rīgā - iekš Kalnciema ielas ceturtdienās. mana mamma laikam neatbalstīs šādu domu, bet nu - kādu ceturtdienu būs jādodas uz Rīgu ciemoties Kalnciema ielas apkaimē, kur, cik noprotu, ir šad un tad koncertiņi, pietam - par brīvu!

nu, vai nav patīkami? :)

un es jau nāku

nu sveiki.. pēc divām nedēļām, kad esmu nepajokam slinkojusi savos blogspotos. varētu jau vainot arī to karstumu nelielo un aizņemtību dārzā, jo prasās jau smukums arī sakņu dārzā.

pati pat nezinu, ar ko sākt. noticis jau ir daudz - attiecības noskaidrotas, jūtas arī ir noskaidrotas tik tālu, ka pusvienos naktī iespiedzos gandrīz un lēkāju verandā. jā, mēdzu būt arī tāda pusjukusi, bet bija jau iemesls šonakt tādai būt. saka jau,ka mans balss tonis ir mainījies - turpinu runāt kā muļķe, beztēmā vārīties un runāt caur zobiem. bet nu labi, pieņemam, ka es izklausos savādāk un varbūt pat acu skatiens nav tas mūžām "atšujies" vai vispār neizlasāmais skatiens.

ak jā, šodien palasīju psiholoģiskos faktus - ja nošķaudās, tad kāds par tevi ir domājis. nu ko - es tikko gandrīz sprandu izmežģīju un dabūju atpakaļ galvassāpes. nu jā, par mani kāds dikti spēcīgi domāja! :D

don't go and leave me

biju jau apsolījusi, ka kaut ko ierakstīšu - tātad, šodien diviem jaukiem cilvēciņiem ir vesels pusotrs gadiņš! drīz jau varēs kārtīgi runāt un staigāt. un drīz jau vēl vairāk izbaudīs saulrietus vakarā un tējas vēlās nakts stundās. tā taču būs, vai ne?

bet patiesībā... nu jā, attieksme veido attieksmi. to parāda pāris cilvēki ģimenē. 

un vēl -  mani šovakar aizvainoja attieksme... kad cilvēki sapratīs, ka man visi mani draugi ir svarīgi? ka nevaru vienkārši aiziet prom, ja kāds ir pie manis vai otrādi. skumji, ka tā domā, ka varu tā vienkārši, bez problēmām.

faktiņi, kas atklājās vakaros

atradu savos pierakstos savus skribelējumus ar uzrakstu "faktiņi, kas atklājās vakaros". un zinot savus dedzināšanas paņēmienus savām kladēm, tad rakstu šeit iekšā - lai kādreiz ir ko palasīt.

• sometimes life sucks too much
• cilvēki ir interesantāki tad, ja ir atšķirīgi domāšanas veidā
• cacas un saldie - nopietni, kur viņi radās?
• matemātika pārspēj jebkuru šausmīgāko šausmu filmu
• grafomānija ir laba lieta
• vidusskola lieliski boja rokrasktu
• smieties par sevi līdz asarām ir jautri
• sēnes sēņu mērcē izskatās pēc gliemežiem mērcē, un tas ir nenormāli pretīgi
• psiholoģijas stundas ir laba lieta
• tējas vislabākās ir rudens uz ziemas periodā
• iesnas nekam neder
• arī ārsti, kuri cenšas iegalvot, ka bez mugurkaula operācijas nu nekur nevar, nekam neder. nopietni
• cilvēki ir ļoti kaitinoši
• vai kādreiz kāds cilvēks ir nonācis polsterētajās sienās tik tādēļ, ka ir centies izprast sevi vai pasauli?
• sēdēt stundā un blenzt uz tāfeli ar wtf izteiksmi ir interesanti... tik ne ieskaitēs.
• svece un vīraki, tumsā [ ♥ ]
• tikko maltas kafijas aromāts
• laiks, kad tu jūties kā īsts latvietis - novembrī, Dziesmusvētkos, hokeja laikā
• Jāņos vairs nav tā jaukā sajūta,kādai vajadzētu būt un kāda agrāk bija
• dziedāt jebkur - labākā lieta, kas mums ir dota
• sarkt nav jauki. ak, melanholiķi! (ak, es!)
• tauriņi ir piemīlīgi
• šalles un dūraiņi ir labi draugi un sabiedrotie
• zaļā krāsa ir spēks
• "Das ist Respekt!" - savējie sapratīs
• miegs ir labs, tikai ne lielos daudzumos
• jo vecāks kļūsti, jo lielākus lāčus jādāvina
• man negaršo ēst
• man garšo dzert kafiju, tēju un ābolu sulu
• censties izlasīt "Rītausmu" pusotru gadu, kļūst smieklīgi, jo tās ir vien pēdējās simts lapaspuses
• smieties nakts vidū, kad pārējie normālie guļ, ir jauki
• klades arī ir jaukas
• tāpat arī aprocītes
• mežs pie mājām ir jauks līdz brīdim, kad stirnas un lapsas izdoma ciemoties zem palodzēm
• cilvēkiem nekad nepatīk patiesība - lūk, šeit jau ir patiesība!
• "atslēgt" smadzenes ik pa laikam ir noderīgi
• laternas ir īpašas
• es zinu, kur vislabāk var lūkoties zvaigznēs
• pasaule bez brillēm ir ērmīga
• man joprojām ir nepieciešami ziepju burbuļi
• brāļi ir no citas planētas

starp mums tomēr ir tā plaisa vai nav?

haha, 1.jūlijs un mans 100-tais ieraksts. esmu šeit tikpat kā gadu. un mana dzīve īpaši nav mainījusies. laigan, nē, ir tomēr mainījusies, nemelošu. esmu kļuvusi atvērtāka un vairāk iepazinusi cilvēkus.mācos uzticēties, nebaidīties un skatīties acīs. kļūstu mierā ar sevi.

rīt Jaunmoku pilī ir jādzied par godu Mārai Zālīte - deviņas dziesmas, neliels koncertiņš stundas garumā. no rīta jāpucējas būs.

tuša, krēmi, smaržu mākonis, kafija, mūzika.

arlabunakti!