uz mirkli iedomāsimies, ka šī ir istaba. parasta istaba ar logiem un durvīm. ar krēslu un galdu. tikai šī būs tāda neierasta istaba, kur visi vienmēr būs gaidīti ar smaidu.
tātad, šī būs mana "istaba", kurā diezgan daudz domu lidināsies kā tauriņi, sniedzoties pretī gaismai. un šajā "istabā", kā jau pie manis vispār, būs mīļi gaidīts.
pēdējais vasaras mēnesis. vispār, vasara jau tā man vēlu iestājās -tik jūlija vidū, un tagad jau augusts. ziniet, pateikšu godīgi -man nepavisam negribas uz skolu. pat par spīti tam, ka būšu jau cita skolā, ģimnāzijā, un tomēr es vēlos vēl vienu mēnesīti, kurā varētu mierīgi atpūsties. un arī domas piekārtot reiz.bet, ja reiz esam cilvēki, tad domas mums ir neatņemama dzīves ikdiena, jo domājam diena mēs daudz. oi,oi,cik daudz!
un domas ir vainojamas pie tā, ka naktīs bieži nevaram aizmigt. bet tā vien ir dzīve. un dzīve ir jādzīvo ar pilnu atdevi!
vai ne tā?
uz saskriešanos,
-Linda
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru