nu ir pienācis laiks, kad ar karstu kafiju, aromātiskajām svecēm, siltiem džemperiem un mammas sarūpētām vilnas zeķītēm vairs nepietiek. ir atkal jāmeklē jauns veids, kā uzturēt sevī kaut nelielu siltuma devu. un šis ir arī laiks, kad vecais draugs iekaisums ir atpakaļ, paķerot savu mūža mīlestību mazasinību līdzi. un šobrīd es iztēlojos, ka esmu kopā ar Goo-Goo Dolls, piespēlējot ģitāru iekš "Iris". protams, es darīšu simtiem citu lietu, ne pievērsīšos galvenajam jautājumam - lasīt visus studiju darbus un piespiest printeri strādāt manā labā. jā, esmu kārtīgs socioloģijas students. labi, būšu precīza - socioloģijas studente. mācīšos pētīt, kāpēc daudzi negrib nākotnē kļūt par deputātiem Saeimā un kādu mūziku izvēlas klausīties jaunieši Eiropā. tas tā, lai izprastu, ko nozīmē socioloģija. daudz, daudz, daudz pētījumu, daudz noderīgas informācijas, daudz lasāmo gabalu ekonomikas pamatos un daudz negulētu nakšu un rītu, jo brīvdienas pavadu darbā. uh, cik ļooooti man patiks viss, kad sāksies elle ar referātiem un lielajiem darbiem!
un šis ir tas brīdis, kad mans deguns ir tik ļoti pārsalis, ka gribas līst zem segas un apķert sildītāju un iegrimt saldā miegā....