nātru dzēlieni, negulētas naktīs, rasa, peldes naktīs, izmirkšana lietū un pavisam slapjas drēbes, dziedāšana, atpūta, galu galā - pabeigta vidusskola... ja atskatās uz visu, viss ir tik bijis skaisti. bet ikdienā par to neviens nekad neiedomājas. dienas vienmēr ir pārāk pelēkas, lai tās gūtu kādu ievērības cienīgu momentu. ja kārto savā dzīvē visu pa paluktiņiem, ir vieglāk saprast, kas bijis labi un kas nē. kas vēl tikai būs. būs daudz. es zinu, ka būs vēl daudz brīnumu šajā gadā, šajā mēnesī.
pamazām tuvojas rudens. vakari kļūst nedaudz vēsāki, rudens smarža iezogas pa atvērtajiem logiem un durvīm, arvien biežāk gribas paslēpties zem segas, laicīgi tiek iepirktas aromātiskās sveces un tējas plauktiņā tiek papildinātas, kā arī grāmatplaukts tiek pie jau laicīgi papildīnāts, lai kārtīgi sagatavotos krāsaino lapu virpulim. tiek noskatītas jaunas piezīmju klades un pildspalvas, kuras vēlāk jāiegādājas jauniem rakstiem, kas ienāk pēkšņi prātā, iemūžinot uz papīra savas tā brīža sajūtas un domu ārprātu
