waah, fonā skan četru gadu savāktās dziesmas. nu ja, saliku visas dziesmas tā, lai, klausoties dziesmu, atcerētos, kas tas bija par gadu un kādi notikumi tad notika.
kas pa šo nerakstīšanas laiciņu ir noticis? - nekas īpašs, ieguvu beidzot savu nosacīto brīvību, nokrāsoju matus, izlīgojos. un tagad sēžu nu salstu nost tā,ka raudāt gribas. grūti būt aukstasiņu cilvēkam, bet dzīve tāda, neko padarīt.
es turpinu priecātos par kafiju ar rumu un savu chill lāčuku ķēdītē. tagad prasās vēl uztaisīt vienu zilu lakatu. bet tagad es pati priecājos vēl par to, ka mans rastaman lakats ir dikti silts un ir patīkami ietīt tādā savu kaklu un klausīties dziesmām, iedzerot pa malciņam tēju.
turpinu justies kā tāds mazs
hipsteriņš (kas ir hipsters, to var meklēt
šite) - sēžu tik iekš sava tumblr.com, skatos bildītes, augšupielādēju bildītes, dzeru tējas, klausos mūziku. kāpēc sajūtos kā hipsteriņš, vot i' nezinu. jocīgs dvēseles stāvoklis.
un vēl es sapratu, ka gribu tomēr paķēpāties ar guašām - vajadzīgs kaut kas manai istabai un neviens pats manis zīmētais zīmējums neatrodas pie sienas, tad vismaz būtu iemesls padomāt par sienas "rotu". ak jā, un pamēģināšu pāris draugiem uzšūt viņu mājas gariņu, lai veicas dzīvē, audums jāatrod un jāsadraudzējas ar šujmašīnu. bet man rīt viss būt tik tālu pie kājas, ka iešu uz veikalu pēc saldējuma vai Nutellas - zemeņu tik daudz, ka grēks nesaēsties - kamēr svaigas un garšīgas.
man ir uznākušas biežāk verbālās caurejas - runāju un runāju, ka pašai apnīk, bet runāju tik tālāk. šobrīd tāda norisinās. varētu vārīties stundām ilgi, ja kāds pamestu tematus, par ko pavārīties.
un domājot vairāk par to, ka varētu uz kādu nedēļu padzīvot Satiķos, šķiet arvien jaukāka un jaukāka.
